<a rel='cc:attributionURL' href='https://unsplash.com/@sobolivska'>Natalia Sobolivska</a> /  <a rel='license' href='https://creativecommons.org/publicdomain/zero/1.0/'>cc</a>
Ja vēlamies uzlabot partnerattiecības vai atrast partneri, ar kuru būsim laimīgi, ir ļoti svarīgi precīzi izanalizēt līdzšinējos šķēršļus. Mēs bieži domājam – ja attiecības ir sarežģītas, vainīgs ir partneris vai liktenis mums vienmēr ir piespēlējis nepareizos cilvēkus. Mums ir tendence savas nelaimes cēloņus meklēt ārpusē. Patiesībā tie tur ir sastopami ļoti reti – manuprāt, tikai pilnīgi neparedzētu likteņa triecienu gadījumos. Uzskatu, ka visas problēmas, kurās paši esam iesaistīti – un tas attiecas arī uz visām attiecību problēmām –, ir mūsu pašu izraisītas.

Šādi grāmatā "Ikviens spēj veidot attiecības. Zelta vidusceļs starp tuvību un brīvību", raksta tās autore vācu psiholoģe un psihoterapeite Stefānija Štāla. Grāmatā viņa reālistiski atklāj, kā ar "iekšējā bērna" koncepta palīdzību stiprināt savu pašvērtējumu un atrast līdzsvaru starp pielāgošanos un sevis apliecināšanu. Izprotot šos mehānismus, cilvēks vairs negaida, kad partneris mainīsies vai kad pie durvīm pieklauvēs Īstais vai Īstā, bet pats lej savu laimi. Ar izdevniecības "Ģimenes psihoterapijas centrs "Līna"" atļauju publicējam fragmentu no grāmatas.

Iespējams, fragmenta sākumā minētais apgalvojums var šķist ļoti skarbs un raisīt jūsos pretestību. Iespējams, jums ir partneris, kurš tiešām ir "sarežģīts". Un tomēr ir jautājums – kāpēc jūs izvēlējāties tieši šo partneri? Un kāpēc jūs paliekat kopā ar viņu? Varbūt jums šķiet, ka vienkārši vēl neesat sastapis savu Īsto. Vai ka vienmēr iemīlaties nepareizajos. Varbūt jūs prātojat: kāpēc man iesaistīties nopietnās attiecībās? Es to nemaz negribu. Man patīk būt vienam.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!