Erotiskais romāns nav instrukcija. Eksperti par žanra popularitāti mūsdienās

Tiesa, šobrīd neliels erotisko romānu "bums", iespējams, ir tāpēc, ka novembrī klajā nāca sešu romantiski erotisko bestselleru autores, komerciāli veiksmīgās rakstnieces Karīnas Račko septītais romāns "Es neesmu tava". Un tajā pašā mēnesī parādījās jauns vārds autoru vidū – Mērija Elizabete Kalniņa, kas solīja satricināt pašmāju erotisko literatūru, publicējot Latvijā pirmo romantiski erotisko spriedzes trilleri un gada kliedzoši atklātāko romānu "Uguns un pulveris". Kas izraisīja šo "revolūciju", vai interese par šī žanra grāmatām bijusi vienmēr, vai "sociālo tīklu laikmets" to vairāk paspilgtinājis un izreklamējis, vai tomēr man, kam apkārt ir daudz sievišķīgu sieviešu, kuras tā vien runā par šo romānu izlasīšanu, tikai liekas, ka tā ir tāda šī brīža tendence?

Lūk, mana omīte stāsta, ka patiesībā jau deviņdesmitajos gados "visas slūžas gāja vaļā". Proti, gan attīstījās bandītisms, gan cilvēki kļuva atklātāki, runājot par seksa tēmu. Pirms tam neko tādu neafišēja (viss notika tumsā un zem deķa). Turklāt jau tad bija kāds bestsellers – seksologa Jāņa Zālīša darbs "Mīlestības vārdā", kas bija grāmata par cilvēka seksualitāti un dzimumaudzināšanu. Grāmata tika izdota atkārtoti, bet nu jau ar ilustrācijām – dzimumakta pozām. Šis autora gara darbs tolaik atradās gandrīz katras latviešu ģimenes grāmatplauktā. Turklāt, kā omīte atceras, bija ļoti populāri arī kalendāri un plakāti ar puskailām sievietēm un vīriešu "mačo" tēliem.

Lai gan pirms tam bija autori, kas par to runāja un rakstīja, šis žanrs šobrīd patiesi ir "satrakojies" un pat atdzimis, tam piekrīt arī Mērija Elizabete Kalniņa (sarunu ar viņu atradīsi raksta beigās). Bet vispirms apskatīsim šo tematu no divu speciālistu skatpunkta – seksa ekspertes Ritas Lasmanes un Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas fakultātes Patoloģijas katedras docenta, ārsta psihoterapeita Daiņa Baloža.