"Viens esot stāvējis bļāvis tam, kurš sita, ko viņam darīt, pa kurieni sist, un trešais vienkārši sēdējis uz soliņa un bakstījis telefonu, vispār neiesaistījās," par decembra sākumā Ogres bērnu rotaļu laukumā piekautās astoņgadīgās meitas gadījumu "ReTV" stāstīja ogrēniete Līga, kuras vārds sižetā tika mainīts. Konkrētajā gadījumā policija vainīgās personas identificēja, jo mamma ar iesniegumu bija vērsusies pie kārtībsargiem. Tomēr vēl pirms policijas uzsāktās izmeklēšanas Līga sociālajos medijos publicēja informāciju gan par notikušo, kā arī aprakstu ar iespējamajiem pāridarītājiem un lūgumu palīdzēt viņus atrast. Tā rezultātā, to atzina arī pati mamma, nepamatotu apvainojumu jūgā nonāca bērni, kuri šajā gadījumā nebija vainīgi. "Man ļoti daudz bija atsūtījuši vienas māmiņas profilu. Sazinājos, viņa man atsūtīja savu dēlu bildes, jo pēc apraksta likās, ka ir īstie. Meita apskatījās un pateica, ka šie nav tie puiši, ka nav vainīgi. Bet, cik es tagad esmu dzirdējusi, gan no tās pašas mammas, gan no vecākās māsas, tie puiši skolā tiekot apcelti."
Šādu attīstības scenāriju, kas itin bieži sastopams, "ReTV" apliecina arī VBTAI, kad, neizvērtējot sekas, vecāki publiskajā vidē sniedz informāciju, kas var kaitēt citiem. "Jāsaprot, ka ir situācijas, kad tas vārds ir arī kādam citam, šo cilvēku var sākt vainot skolā, par viņu, arī, teiksim, izteikt kaut kādus komentārs. Arī apkārtējie var sākt domāt, ka varbūt šis ir vainīgs, lai gan konkrētajam bērnam nav ar to nekādas saistības. Ir jādomā par savu un citu bērnu drošību, izejot no informācijas, ko publicējam sociālajā vidē," norāda VBTAI Ģimeņu ar bērniem atbalsta departamenta direktore Anda Sauļūna.
Skaties video:
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
