- Vai jums ir daudz naudas?
- To es nezinu. Mēs mājās par to maz runājam.
- Es domāju, ja mājās maz runā par naudu, tad tās ir daudz.
Šī ir Emīla un Profesora saruna no brīnišķīgās Ēriha Kestnera grāmatas "Emīls un Berlīnes zēni". Bez pirmās "naudas mācības" bērniem tā spilgti parāda arī divas biežākās pieejas – kad ģimenē runā par naudu un kad nerunā.
"Mūsu sarunas vai nesarunāšanos par naudu ietekmē mūsu vērtības, ģimenes "likumi" un no bērnības labi pazīstamie attiecību musturi, kurus bieži turpinām savās pašreizējās attiecībās," saka pāru un ģimenes psihoterapeits Aldis Miglinieks. "Atceroties savus vecvecākus un iztēlojoties viņu sarunas par naudu pagājušā gadsimta pirmajā pusē, skaidrs, ka visbiežāk tās bija par pamatvajadzību nodrošināšanu. "Vai bērniem būs gana, ko ēst? Vai varēsim atļauties kaut ko labāku? Vai māju celsim no jauniem vai jau lietotiem baļķiem? Vai pietiks, lai samaksātu par kalēja amata apgūšanu? Vai par nomedītās lapsas ādu varēs nomaksāt dēla skolas naudu?" Katrs santīms tika likts pie santīma, lai ģimene tiktu pie turības un nodrošinātu bērnu izglītību."
"Padomju laiki izceļas ar radikālu vērtību maiņu, kad runāt par naudu bija ārkārtīgi sarežģīti. Budži kā šķira bija likvidēti. Valsts maksāja noteiktas likmes algas, un piepelnīšanās bija gandrīz vai noziegums. Par ko tad sarunājās mūsu vecāki? "Jāiet nopirkt "doršu" (menca bija lēta un pieejama zivs), jo līdz algai vēl trīs dienas! Zvanīja no grāmatveikala, ka rītdien būs jauno grāmatu pievedums (nelielo eksemplāru skaitu izpirka vienā dienā)! Kaimiņš pēc piecu gadu gaidīšanas rindā beidzot dabūjis jaunu auto! Pa blatu (ar pārdevējas īpašu labvēlību) dabūju franču smaržas, ko uzdāvināt meitas trenerei!" Dzīvojot padomju valsts regulētā ekonomikā, cilvēkiem bieži nebija nekāda priekšstata par lietu patieso vērtību, nemaz nerunājot par brīvā tirgus principiem un finanšu pratību," stāsta psihoterapeits.
"Visiem iepriekš minētajiem piemēriem ir arī emocionālais fons – bailes, prieks, skaudība, lepnums, kauns, pazemība, drosme, uzdrīkstēšanās. Tas var likties gandrīz neticami, bet svarīgu cilvēku – mūsu vecāku – emocijas joprojām ietekmē mūsu dzīvi.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
