'Tam nevar tikt pāri...' Gaidāmo bērniņu zaudēšana un nākamās atvases sagaidīšana Bangkokā

Aija Krūtaine šobrīd ir "Delfi Bizness" galvenā redaktore un aptuveni pirms gada ar ģimeni atgriezusies no Bangkokas, kur pavadīti sešarpus gadi un gaidīti arī visi bērniņi.

Kā sākās Krūtaiņu dzīve Taizemē? "Mēs ar vīru apprecējāmies un jau kādu laiku domājām – būtu jauki aizbraukt padzīvot kaut kur citur, jo mūsu vadmotīvs dzīvē ir – lai mums ir interesanti," atklāj Aija. Apdomājuši, ka Eiropu varēs apskatīt jebkurā brīdī, Amerika ir pārāk dārga, lai uz turieni brauktu "uz dullo", nolēma – dosies uz Āziju, jo "tur viss notiek" un iepriekš tur mazliet ceļots. "Izvēlējāmies Bangkoku kā bāzi, sakravājām somu un – aizbraucām. Mums nebija iepriekš atrasta darba, tādēļ domājām – ja pusgada laikā to neizdosies atrast, nekas, būsim paņēmuši sev brīvu laiku. Bet nejaušības dēļ vīrs darbu dabūja ļoti ātri – sāka strādāt kā finanšu direktors loģistikas jaunuzņēmumā," stāsta Aija.

Viņa pati Taizemes periodā pastrādājusi gan vietējā e-komercijas uzņēmumā, rakstot tekstus, gan bibliotēkā kā brīvprātīgā, organizējot dažādus festivālus, gan strādājusi kā neatkarīgā žurnāliste Latvijas medijiem un "ReBaltica" attālināti ik gadu tulkojusi iespaidīgu pētījumu.

Ģimene eksotiskajā dzīvesvietā izgāja cauri dažādiem sajūtu posmiem: "Pirmais gads bija "rozā briļļu" periods, kad ik dienu guvām jaunus iespaidus! Un vienmēr bija saulains. Otrajā gadā sāka trūkt sociālā loka – Latvijā bijām aktīvi, mums bija daudz draugu, pasākumu, tradīciju. Tādēļ sākām veidot jaunu draugu loku."

Medicīna augsti attīstīta, tomēr psiholoģiskā atbalsta zaudējumā pietrūka

Un tad ģimene sāka gaidīt pirmo bērniņu. Tā kā privātā medicīna Taizemē ir ļoti labi attīstīta, viņi nolēma, ka mazo sagaidīs turpat, uz Latviju nebrauks. "Tur ir liela privātās medicīnas industrija – pie mediķiem brauc cilvēki no Amerikas, Kanādas, Tuvajiem Austrumiem... Privātā medicīna garantē, ka ārsts runā angļu valodā un var saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus," argumentē Aija.

Tomēr viss izvērtās citādi, nekā cerēts. "Pirmā grūtniecība bija ļoti traumējoša," Aija skumji pasmejas, "mēs ļoti gribējām bērniņu... taču mazajam atklājās ģenētiskas problēmas, un pēc pārdomām mēs nolēmām grūtniecību pārtraukt – 22. nedēļā man bija izraisītas dzemdības."