Pirmsskolas vecuma bērnam komunikācijas traucējumi: kā vecāki var viņu atbalstīt

Ieteikumos tiešsaistes seminārā dalījās Liepājas Līvupes pamatskolu – attīstības centra direktore Sarmīte Sidorova, audiologopēde, speciālais pedagogs Irita Kovaļska un metodiķe, psiholoģe Evija Ivanova.

Lai varētu runāt par komunikācijas traucējumiem, Kovaļska atgādina – jāizprot, kas ir komunikācija, un tā ir mijiedarbība ar apkārtējo vidi, cilvēkiem, un komunikācijas spējas parasti bērnam attīstās daudz ātrāk nekā valodas un runas spējas. Komunikācijas prasmēm ir liela nozīme bērna attīstībā, lai viņš varētu kontaktēties gan ar vienaudžiem, gan citiem cilvēkiem, un varētu apgūt jaunas prasmes.

Pēc savas pieredzes Kovaļska komunikācijas traucējumus ir sadalījusi trīs grupās: bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, bērniem ar tipisku attīstību un bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Kovaļska stāsta, ka daļa bērnu ar funkcionāliem traucējumiem komunicē labprāt, turpretim bērniem ar autiskā spektra traucējumiem ir jārada vēlme to darīt. Bērni ar autiskā spektra traucējumiem reizēm nemāk komunicēt ar apkārtējiem saprotamā veidā un bieži nemaz neizjūt vajadzību to darīt, tāpēc atbalsta personālam ir jācenšas komunikāciju padarīt iespējamu un patīkamu.

Lai varētu izvēlēties atbilstošas darba metodes, ir svarīga anamnēzes noskaidrošana no vecākiem, tas palīdz saprast, kāda ir bijusi bērna attīstība. Pēc tam speciālists veic bērna praktisko izvērtēšanu. Ja rodas aizdomas, ka bērnam nepieciešama padziļināta izvērtēšana, var ieteikt vecākiem vērsties pie klīniskā psihologa vai psihiatra.

Darbā ar bērniem ar komunikācijas traucējumiem var izmantot divu veidu metodes:

Alternatīvā komunikācija sniedz iespēju bērniem, kam ir traucētas runas spējas, paust savas vajadzības, piemēram, vēlmi iziet ārā vai pastāstīt, ka kaut kas sāp. Pastāv maldīgs uzskats, ka alternatīvā komunikācija kavē runas attīstību, bet pētījumi liecina, ka ir otrādi – tā sekmē valodas un runas spēju attīstību.

Alternatīvās komunikācijas mērķi ir:

Ir sastopamas divu veidu komunikācijas metodes:

Lai veidotu komunikāciju, svarīgi izmantot komunikācijas stratēģijas, un Kovaļska uzsver, ka darba metodes ir jāizvēlas katram bērnam individuāli, pievēršot uzmanību gan bērna diagnozei, gan problēmām, gan bērna interesēm. Sākot strādāt ar bērnu, vispirms jānodibina emocionālais kontakts. Kovaļska šajā norisē cenšas izmantot bērna mīļākās rotaļlietas, iecienītu grāmatu vai kādu nodarbi, kas bērnam patīk. Viņa norāda, ka viņas pieredzē kontakta nodibināšanas procesā labi ir noderējušas roku lelles. Sākumā jāpievērš uzmanība arī vietai, laikam, kur notiks nodarbība, kā arī rotaļlietām vai citiem priekšmetiem, kas tiks izmantoti uzslavai. Videi jābūt mierīgai, klusai, jāizslēdz viss liekais, jo tas var strādāt kā kairinātājs. Kovaļska atzīmē, ka labi strādā arī nodarbības kārtības noteikšana un uzdevumu vizualizācija.

Nākamais posms komunikācijas veidošanā ir runas un valodas attīstīšana, kas ietver spontānās runas veidošanu, valodas un sapratnes veicināšanu, kā arī lasīšanas un rakstīšanas prasmju attīstīšanu.

Kovaļska piedāvā jautājumus, uz ko atbildēt, pirms sākt darbu ar bērnu:

Kovaļska komunikācijas atbalstam iesaka:

Savukārt psiholoģe Ivanova atzīmē vairākus komunikācijas aspektus. Pirmais no tiem ir saturs – svarīgi, lai tas būtu vienkāršs un bērnam saprotams. Tāpat šajos aspektos ietilpst arī pašatklāsme un attieksme, no kuras ir atkarīgs, kā bērns izturēsies pret pedagogu. Jāizprot arī komunikācijas nolūka aspekts, ar kuru tiek mēģināts panākt konkrētu rīcību. Ar nolūku sasaucas arī ziņojuma mērķis, ko tieši pieaugušais bērnam grib pateikt.

Vēl kā atzīmējamus aspektus komunikācijā psiholoģe Ivanova min neverbālo komunikāciju, distances ievērošanu, kā arī saziņas kvalitāti ietekmējošos elementus:

Psiholoģe Ivanova uzsver, ka jāizvairās no aizspriedumiem, jo tie līdzi nes negatīvu attieksmi pret kādu grupu vai tai piederošajiem indivīdiem, un neizbēgami negatīvā attieksme iekļauj arī vērtēšanu. Kā ļoti būtisku aspektu psiholoģe min pieaugušo uzvedību, kas var gan veicināt, gan neveicināt kādas darbības no bērna puses.

Ivanova arī dalās pieredzes stāstā par meiteni, kas izglītības iestādē nerunāja, bet visās pārējās vietās ar to problēmu viņai nebija. Bija kāda reize, kad šī meitene grupā bija sākusi runāt, tomēr pēc tās reizes to vairs neturpināja darīt. Sarunājoties ar šo meiteni, Ivanova nojauta, ka meitene neturpināja runāt pieaugušo, iespējams, pārspīlētā prieka dēļ par šo notikumu.

Runājot par bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, Ivanova iesaka negaidīt un vērsties pie speciālistiem pēc iespējas ātrāk, ja radušās tādas aizdomas. Jo ātrāk tas notiks, jo sekmīgāk būs iespējams strādāt pie bērna iekļaušanas izglītības iestādē.

Kā aspektus, kas izraisa nevēlamu uzvedību, Ivanova min satraukumu, vainas sajūtu, draudu apzināšanos un naidu. Satraukums rodas jebkurā neskaidrā situācijā, un bērnu ar autiskā spektra traucējumiem, kam ir traucēta verbālā komunikācija, jāsagatavo jebkurām dzīves situācijām. Vainas sajūta rodas tad, kad bērns tiek novērtēts kā neatbilstošs un kad viņam kaut kas nesanāk, viņš nesaņem vajadzīgo atbalstu. Tālāk bērnam rodas drauda apzināšanās, un šādu situāciju bērns vēl cer mainīt, neapzinoties sekas. Tikai tad seko naids, kas var izpausties kā agresīva rīcība pret apkārtējiem.

Psiholoģes Ivanovas ieteikumi vecākiem un pedagogiem:

Svarīgi ir nodrošināt to, lai nevēlamā uzvedība netiktu pastiprināta. Izmantojot analīzi, var mēģināt nākamajā reizē nevēlamo uzvedību novērst, pirms tā ir notikusi.

No kā izvairīties?

Uzvedības ietekmēšanā ļoti jāizvairās no draudiem, pavēlēm, negatīvas kritikas, personību aizskarošiem izteikumiem. Ivanova atzīmē, ka tie nav tikai vārdi, un viņas pieredzē, strādājot ar bērniem, vecākiem un audzinātājiem, nereti ir manāms, ka šādi ietekmēšanas veidi ir tikuši izmantoti. Tāpat Ivanova iesaka veikt ļoti pārdomātas sarunas ar bērnu vecākiem, jo jomas profesionāļiem jābūt vecāku atbalstam, bet ir bijuši gadījumi, kad pēc sarunas ar audzinātāju vecāks jūtas slikti.

Tiešsaistes semināru "Atbalsta iespējas pirmsskolas vecuma bērniem ar komunikācijas traucējumiem" 15. februārī organizēja VISC sadarbībā ar Liepājas Līvupes pamatskolu – attīstības centru.