Perfekcionismu saista ar trauksmi, depresiju, ēšanas traucējumiem, sevis fizisku savainošanu un pat pašnāvību riskiem*.
Kāpēc mēs gribam būt perfekcionisti
Iesīkstējis perfekcionisms cilvēku padara nožēlojamu, tomēr savā klīniskajā praksē es bieži esmu redzējis, ka cilvēki negrib no tā atteikties, raksta klīniskā psiholoģe Elēna Kenedija-Mūra portālā "Psychology Today". Neskatoties uz to, kādu maksu par savu perfekcionismu cilvēks maksā, viņš tic, ka pret sevi jāizturas skarbi un prasīgi, citādi – ja dos sev atlaides, – viņš nekad neko nesasniegs, izpelnīsies nicinājumu un vilšanos citu acīs.
Perfekcionisti nereti lepojas ar savu perfekcionismu, skatot to kā savu pamatbūtību un sasniegumu. Viņiem būtu kauns neveikt darbu nevainojami. Kļūdīties viņu acīs nozīmē piedzīvot personisko neveiksmi vai kontroles zaudēšanu. Perfekcionistam ciešanas, kas rodas, cenšoties gūt labāko sniegumu, šķiet nepieciešamas un neizbēgamas. Viņi ir pārliecināti, ka pārspēt sevi ir vienīgais ceļš uz panākumiem.
Diemžēl sabiedrība nereti perfekcionismu atbalsta. Daudzviet pastāvīgs stress un pārmērīgs darbs tiek slavināts vai vismaz uzskatīts par normālu.
Perfekcionisms neuzlabo produktivitāti
Cilvēki parasti sasniedz kaut ko, neskatoties uz perfekcionismu, nevis, pateicoties tam.
Perfekcionisms var traucēt sasniegt rezultātus, visu paralizējoši vilcinot. Ir taču grūti pabeigt projektus, ja visu laiku domā, ka tie nav pietiekami labi.
Perfekcionisms liek satraukties, nevis rīkoties. Tas var likt pārlieku koncentrēties uz maznozīmīgām detaļām (kurām, domājams, jābūt tieši tur un tieši tādām), tā vietā, lai ieraudzītu pilnīgāku kopainu.
Perfekcionisms arī nogalina kreativitāti. Nesens pētījums liecina, ka cilvēkiem, kuriem bija augsti perfekcionisma īpašību rādītāji, objektīvi bija zemāki kreativitātes rādītāji nekā citiem, piemēram, kad viņiem lūdza nosaukt neparastas lietas, kas rada troksni, viņi sniedza mazāk oriģinālo atbilžu vai tās nebija tik kreatīvas.
Kā mazināt perfekcionismu
Pirmais solis, lai mazinātu perfekcionismu, ir atzīt, ka ir neskaidra, bet svarīga robeža starp veselīgu tiekšanos pēc izcilības un neveselīgu perfekcionismu. Šo atšķirību visvieglāk ir redzēt emocionālā līmenī:
- Veselīga tiekšanās pēc izcilības saistāma ar cerībām, iesaistīšanos, optimismu, tā ir enerģiska un patīkama. Tā prasa pūles, taču tādas, kas rada gandarījumu un kas ir brīvprātīgi izvēlētas, un mērķi te šķiet sasniedzami.
- Savukārt perfekcionismu virza bailes no pazemojuma un bailes no neveiksmes. Šajā gadījumā pūles kaut ko sasniegt prasa piespiešanos, tās sāpina un nav brīvi izvēlētas. Un tas nekad nebeidzas. Mērķis ir mainīgs un, šķiet – sniegums vienmēr varētu būt labāks.
Kad saproti atšķirību starp veselīgu tiekšanos pēc izcilības un perfekcionismu, tu esi labāk sagatavots tam, lai apšaubītu perfekcionisma metodes un standartus. Zinot, ka svarīgāka ir pabeigtība (lietu, darbu, mērķu) nevis perfektums, vari sākt pieņemt ideju par "pietiekami labi" paveiktu darbu/sasniegtu mērķi. Tad var koncentrēties uz mācīšanos un pilnveidošanos, un būt atvērtam jaunai pieredzei, nevis tikai "uzstāties citiem". Tu vari izvēlēties izturēties pret sevi laipni, kā pret draugu.
* Avoti: Burgess, A., & DiBartolo, P. M. (2016). Anxiety and perfectionism: Relationships, mechanisms, and conditions. Perfectionism, health, and well-being, 177-203.
Duncan‐Plummer, T., Hasking, P., Tonta, K., & Boyes, M. (2023). The relationship between clinical perfectionism and nonsuicidal self‐injury: The roles of experiential avoidance, self‐esteem, and locus of control. Journal of Clinical Psychology.
Goulet‐Pelletier, J. C., Gaudreau, P., & Cousineau, D. (2022). Is perfectionism a killer of creative thinking? A test of the model of excellencism and perfectionism. British Journal of Psychology, 113(1), 176-207.
Piedāvājam astoņus rakstus no "Delfi" krātuves par to, kā atpazīt perfekcionismu un kā tas var ietekmēt attiecības mājās un darbā.
Nespēju visu laiku nedomāt par saviem trūkumiem! Kas ir ķermeņa dismorfija
Ikvienam cilvēkam kaut kas mazāk vai vairāk savā ķermenī nepatīk. Tie var būt pāris lieki kilogrami vēdera zonā vai deguna forma. Tomēr lielākoties tas netraucē ikdienas dzīvē, pat ja kaut ko gribas mainīt. Tomēr ir cilvēki, kurus neapmierinātība ar ķermeni pamatīgi ietekmē viņu dzīvi. Viņi cieš no ķermeņa dismorfijas. Tā ir slimība, kas cilvēku ļoti nomāc un var radīt tālejošas grūtības dzīvē.
Nemanāmais, taču spēcīgais attiecību postītājs – perfekcionisms
Augsti standarti, neizdabāšana savam prasīgajam partnerim un emocionālā noslēgtība attiecībās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kuri spēcīgi iedragā attiecības, agri vai vēlu pakļaujot tās izjukšanai.
Kritizēšana un salīdzināšana: pazīmes, kas liecina – tu esi vecāks-perfekcionists
Daudzās ģimenēs vecāki cīnās ar sabiedrības spiedienu būt perfektiem bērnu audzināšanā. Sociālie mediji, garāmgājēju nosodošie skatieni ir tikai dažas no lietām, kas kaunina vecākus un liek viņiem darīt visu iespējamo, lai būtu perfektiem. Taču augstās prasības pret sevi vai atvasi patiesībā nodara vairāk ļaunuma nekā labuma.
Kā neļaut perfekcionismam sagandēt mātes lomas baudīšanu
Būt laimīgam vēl nenozīmē, ka tev viss ir ideāli. Tas nozīmē, ka tu esi nolēmis paraudzīties augstāk par neideālo. Par to, kā bez zaudējumiem pārdzīvot savu neideālo mātes lomas pieredzi, savā blogā "Simpleasthatblog" raksta 37 gadus vecā Rebeka Kūpere, četru bērnu mamma.
Ar garšīgām kotletēm un tīru grīdu mīlestību nenopelnīsi jeb Cīņa ar perfekcionismu
Perfekcionists - cilvēks, kuram visu gribas izdarīt izcili, šim cilvēkam ir grūti atslābt, jo pārāk jāuztraucas par to, vai viņš būs pietiekami labs vai laba citu acīs. Alternatīva perfekcionismam ir dzīve, kuras kvalitāte tiek mērīta ne tikai sasniegtajos rezultātos, bet arī spējā izbaudīt procesu. Vieglums ļauj mīlēt sevi un dzīvi arī starpposmā, kad aizelsušies skrienam no punkta A uz punktu B. Atceries, ka ar garšīgām kotletēm un tīri izmazgātu grīdu mīlestību nenopelnīsi, tā uzsver trīs bērnu - septiņus gadus vecās Elizabetes, piecus gadus vecā Kristofera un divus gadus vecās Katrīnas mamma, sieva, filozofe un geištaltterapeite Elīna Zelčāne, kura nupat lasītājiem dāvājusi savu pirmo grāmatu "No perfekcionisma uz mīlestību".
Perfekcionisms darbā – solis pretī karjeras izaugsmei vai tomēr traucēklis?
Kvalitatīvi izdarīts uzdevums darba vidē vienmēr ir augstā vērtē, taču nepārtraukta tiekšanās pēc ideālā dažkārt var vairāk iedzīt postā, nekā izaugsmē.
Kā zināt – tavs perfekcionisms izgājis ārpus kontroles
Mēs dzīvojam pasaulē, kas idealizē perfekcionismu. Jau no agra vecuma vecāki, treneri un skolotāji mūs virza pretim augstiem panākumiem, taču nespēj iemācīt līdzsvaru. Tā mēs dzīvojam savu dzīvi ar iesakņojušos vēlmi atdot visu, lai sasniegtu augstus mērķus, un nesaprotam, kad tomēr labāk apstāties. Mums nav izpratne par to, kad sasniegts un izdarīts pietiekami – tā savā ''LinkedIn'' profilā raksta emocionālās inteliģences pētnieks Treviss Bredberijs.
Pazīmes, kas liecina – tavs perfekcionisms negatīvi ietekmē attiecības
Tas nav nekas slikts, ja sev un partnerim vēlies tikai to labāko, ko dzīve var sniegt, citiem vārdiem sakot – ja esi perfekcioniste. Taču ir pavisam viegli vēlmes un gaidas uzcelt augstākā latiņā, kā realitāte ļauj. Tāpat nemitīga tiekšanās pēc labākā, ko iespējams iegūt vai sasniegt, var ne tikai palīdzēt tikt pie vēlamā, bet arī sabojāt dzīves uztveri, kas var negatīvi ietekmēt partnerattiecības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!