krāsas bērni plaukstas košums
Foto: Shutterstock
Mūsdienās mammas un tēti arvien biežāk izvēlas īpaši saudzīgas bērnu audzināšanas metodes, cenšoties minimizēt iespējamo bērnībā gūto traumu skaitu. Fiziska vardarbība, salīdzināšana ar vienaudžiem, sodīšana par katru nieku un citi veidi "laba cilvēka audzināšanai" aiziet pagātnē. Tomēr, lai kā mēs necenstos kļūt par ideāliem vecākiem, mūsu bērni, iespējams, vienalga kaut kad meklēs psihoterapeita palīdzību. Kādēļ? Jo pieaugušie vienalga veido mūsu ieradumus, raksturu un pasaules redzējumu.

Psihoanalīzes pamatlicējs Zigmunds Freids apgalvoja, ka katra cilvēka personība veidojas, balstoties agrīnās bērnības pieredzē. Viņa teorija tika atspoguļota attīstības psiholoģijā un to apstiprināja vairāki pētījumi.

Patiešām, – pētnieki atrada saikni starp vecāku uzvedību, kuru mēs novērojam bērnībā, un mūsu rīcību jau pieaugušā vecumā. Piemēram, teicamnieka sindroms rodas, ja māte un tēvs bērnam ir izvirzījuši augstus standartus. Trauksme parādās, ja mūsu tuvinieki pastāvīgi bijuši aizņemti darbā un piedzīvojuši stresu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!