Viens mājās nav 'karotājs': vientulības veidi, par kuriem daudzi nerunā

Daži cilvēki nepavisam necieš no vientulības tradicionālā šī vārda izpratnē. Viņus apmierina cilvēku skaits, kuri ir viņu dzīvē, viņi komunicē ar tiem pietiekami bieži, tāpēc viņus nedrīkst nosaukt par sociāli vientuļiem. Tāpat viņus apmierina šīs saiknes tuvības līmenis, tāpēc viņi nav emocionāli vientuļnieki. Un tomēr, kā rāda pētījumi, viņi var justies vientuļi un izolēti no sabiedrības.

Tā, piemēram, Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā sociologi no Ņujorkas Universitātes – Ēriks Klinenbergs un Dženija Leja veica pētījumu starp cilvēkiem, kuri, pēc daudzu domām, jutās vēl vientuļāk par visiem pārējiem – to cilvēku vidū, kuri dzīvo vieni. Pētnieki intervēja 55 cilvēkus vecumā no 20 līdz 86 gadiem. Par rezultātiem viņi pavēstīja publikācijā "Vientulība: sociālā distance, fiziska vientulība un strukturālā izolācija Covid-19 pandēmijas laikā", kas publicēta žurnālā "Social Problems".

Katrs no šiem 55 intervētajiem dzīvoja viens, bet nebija sociāli izolēts: viņi aktīvi komunicēja platformā "Zoom", "Facebook" un citos sociālos tīklos. Turklāt, pēc pētnieku teiktā, gandrīz visi kontaktējās arī ar draugiem vai ģimeni biežāk, nekā parasti. Dažreiz sarunas bijušas pat ļoti ilgas un atklātākas, nekā pirms pandēmijas. Tomēr viņi jutās izolēti, vientuļi un atstumti. Kāda bija šī vientulība? Lūk, trīs neparastāki minēto sajūtu veidi! Tos portālā "Psychology Today" atklāj pētnieki.

Interviju laikā respondenti dalījušies, kāds atbalsts viņiem bijis vajadzīgs šajā grūtajā izolācijas laikā. Pretēji plašsaziņas līdzekļos izplatītajiem priekšstatiem par nelaimīgajiem cilvēkiem, kuriem nav nekāda sociāla vai emocionāla atbalsta, daudzi atbildējuši, ka vispār tas viņiem nemaz neesot bijis nepieciešams. Viņi nav jutušies pamesti no draugu vai ģimenes puses, tomēr izjutuši strukturālo izolāciju, sajūtu, ka valsts viņus pametusi likteņa varā.

Daudzi aptaujātie saskārušies ar finansiālām grūtībām. Viņi varēja zaudēt darbu vai zaudēt ievērojamu daļu savu ienākumu, un tāpēc vēlējušies saņemt pastāvīgāku materiālo atbalstu no valdības. Tāpat kā pirms Covid-19, arī pandēmijas laikā valsts atbalsts bija virzīts, lai palīdzētu pāriem un ģimenēm, neraugoties uz to, ka patiesībā vientuļie cilvēki ir daudz mazaizsargātāki finanšu ziņā, jo viņiem nav "rezerves" ienākumu, kas var būt otram partnerim, ja pats pazaudē darbu.

Turklāt cilvēkiem, kuri dzīvo kopā ar kādu, bija mazāki ierobežojumi pandēmijas laikā: viņi varēja tikties ar saviem partneriem. Vientuļniekiem nebija šādu privilēģiju: viņi nevarēja tikties nedz ar draugiem, nedz radiniekiem, nedz ar vēl kādiem citiem cilvēkiem.

Pandēmijas laikā vientuļie cilvēki skuma pēc ierastiem ikdienišķiem rituāliem: tikšanām ar citiem cilvēkiem, piemēram, iecienītajā kafejnīcā iemalkojot kafiju. Viņi atzina, ka agrāk pat ir apmainījušies ar dažādiem jaunumiem ar nepazīstamiem cilvēkiem kādā sabiedriskā vietā, pat nezinot šo cilvēku vārdus. Vienkārši satikšanās, – vai nu ar absolūti nepazīstamiem cilvēkiem vai "pazīstamiem svešiniekiem" – tas ir tas, kas pēc vientuļnieku teiktā, viņiem īpaši pietrūcis.

Cilvēki, kuri dzīvo vieni, saprotams, ka pandēmijas laikā uzturēja saikni ar draugiem virtuālā vidē, bet fiziski viņi palika vieni. "Dažreiz šīs fiziskās vientulības sajūtas bija mokošas," cilvēku teikto atspoguļo abi pētnieki. Viņi pētījumā plašāk bija arī aplūkojuši kāda 60 gadus veca vīrieša stāstu, kurš nesen bija zaudējis sievu, ar kuru kopā bija nodzīvojis 30 gadus. Viņam pietrūka sievas pēkšņie komentāri par redzēto televīzijā un sarunu pie vakariņu galda.

Tātad – cilvēki, kuri pandēmijas laikā dzīvoja vieni, varēja justies sabiedrības pamesti, viņiem pietrūka fizisku kontaktu un viņi ilgojās pēc ikdienišķiem rituāliem, kuri biežāk tika piedzīvoti ar svešiem cilvēkiem. Neraugoties uz to, pēc pētnieku sacītā, daži respondenti šajā laikā arī sevī atklāja pilnīgi jaunu pašpārliecību, vieni paši pārvarot šīs grūtības, kas ilga vairākus mēnešus. Spēja vientulībā tikt galā ar personīgām un materiālām problēmām kļuva par šo cilvēku spēka avotu.

Lūk, šie bija vientulības veidi, par kuriem daudzi ikdienā nerunā! Turpinājumā lasi portāla "Cālis" arhīva rakstus par citiem vientulības veidiem. Jāatzīmē, ka vārds "vientulība" ne vienmēr atspoguļo ierasto apzīmējumu – būt vienam. Vientuļi var justies arī laulībā, attiecībās, pēc mazuļa piedzimšanas...

"Ar visiem trim bērniem nebiju tik labi jutusies, kā stāvoklī esot – man ļoti patika laiks līdz dzemdībām. Kad biju stāvoklī ar pirmo mazuli, es ļoti gatavojos. Pēc dzemdībām, protams, viss bija pavisam citādāk, nekā biju iedomājusies. Es biju sabrukusi. Jutos "izmesta no laivas", jo tas, ka tu ar pirmo bērnu un punci jūties tādā kā mākonī un viss ir tik skaisti, ak dieniņ, tev bērniņš būs un viss ir lieliski, tu dzīvo tādā kā pasakā un tad viņš piedzimst. Un pasaku namiņš sabrūk. Visi jau teica, ka būs grūti un tā, bet tu jau to nedzirdi un liekas – kāds "grūti", man būs bērniņš! Tā būs vienkārši idille, bet idille nav un, es domāju, ka man bija arī depresija, jo raudāju vienā raudāšanā. No vienām asarām līdz otrām, bet tad es laikam tiku no tā apļa ārā," tā atklāti stāsta kāda trīs bērnu mamma Latvijā veiktā pētījumā par pēcdzemdību periodu.

Lasīt vairāk

Kad mēs beidzot satiekam savu cilvēku un pēcāk savienojamies ar šo savu "vienīgo" laulības saitēs, mums šķiet, ka savstarpējā sapratne turpināsies mūžīgi. Vairs nekādu vientulībā pavadītu nakšu! Mēs esam atraduši viens otru! Diemžēl, tas ne vienmēr tā notiek.

Lasīt vairāk

Kāds piekritīs, kāds par katru cenu noliegs, taču tas ir fakts, ka mūsu platuma grādos dzīvojošos daudzi sauc par ziemeļniekiem – vientuļniekiem. Pavadīt laiku tikai ar sevi, savām interesēm un domām – tā ir svēta un pat veselīga lieta pie nosacījuma, ka neļauj sev patiesi justies vientuļi. Ja atstumtības sajūta no visas pasaules ieilgst, portāls "HealhLine" piedāvā izmēģināt vienu no variantiem, kā sevi iepriecināt, kad virsroku ņēmusi grūtsirdība.

Lasīt vairāk

Laiku pa laikam katrs no mums piedzīvo vientulības sajūtu. Vairumam no mums izdodas ar to tikt galā bez īpašām problēmām, tomēr mēdz būt periodi, kad tā mūs nepamet negaidīti ilgu laiku. Kā atbrīvoties no šīm ne īpaši patīkamajām emocijām?

Lasīt vairāk

Vientulības sajūta ir subjektīva un to var veicināt dažādi apstākļi. Dažiem cilvēkiem to pastiprina sēras, attiecību izjukšana, darba maiņa. Agrāki pētījumi liecina, ka noteiktām cilvēku grupām ir lielāks risks justies vientuļiem, piemēram, vecākiem, kas bērnu audzina vieni, no ģimenes atsvešinātajiem un trūkumcietējiem. Jaunā pētījumā atklāts, ka dati variē, atkarībā no ienākumiem, ģeogrāfiskās vietas. Ziemeļeiropā cilvēki mazāk jūtas vientuļi, salīdzinājumā ar citiem reģioniem.

Lasīt vairāk

Neizveidot personīgo dzīvi un neapprecēties – agrāk šīs bija teju galvenās sieviešu bailes. Tagad situācija ir mainījusies: mēs zinām, ka sevi ir iespējams realizēt, arī neatrodoties ģimenē. Tomēr daudzas sievietes vientulība joprojām vēl biedē. Un kāds ir šo baiļu iemesls? Un kā pārvarēt šīs bailes?

Lasīt vairāk

Ne visi savu īsto un vienīgo satiek skolas solā vai pusaudžu vecumā, un, ja reiz liktenis tā ir lēmis, nav mūsu spēkos liktenīgo tikšanos pasteidzināt. Tas nozīmē, ka dzīve tev kā dāvanu piespēlē iespēju prioritāšu saraksta augšgalā bez jebkādā ierunām nostādīt sevi – rūpēties, attīstīt un piepildīt visās iespējamajās jomās. Taču prieku par brīvo putnu periodu noteikti var pabojāt kāda šķietami nevainīga frāze no tuvajiem, kura liek vien nogrozīt acis un paraustīt plecus.

Lasīt vairāk

Vai tev šķiet, ka apkārtējie (vai arī tu pats sevi) vaino par to, ka vēl neesi nodibinājis ģimeni? Daudzās kultūrās ir izveidojies stereotips, ka tikai laulība un bērni dos piepildījuma sajūtu dzīvē. Un dažkārt mēs tam noticam, domājot, ka ar mums kaut kas nav kārtībā, ja ilgi nespējam uzturēt ilgstošas attiecības. Pavisam bieži jūtamies ne vien nelaimīgi par to, ka esam vieni, bet arī par to kaunamies. Vai tiešām dzīve bez partnerattiecībām nozīmē, ka mūsu dzīve būs nelaimīga un bez piepildījuma sajūtas? Pārdomās portālam "Psychology Today" dalās psihoterapeits Džons Amodeo.

Lasīt vairāk

Sievietes sūdzas par brīvu no attiecībām vīriešu trūkumu. Tomēr izrādās, ka arī mūsdienās vēl pastāv termins "vecpuisis". Tikai viņi nez kādu iemeslu pēc nevēlas ielaisties nopietnās attiecībās.

Lasīt vairāk

Dzīvot zem viena jumta, it kā būt vienai ģimenei, kopā audzināt bērnus un vienlaikus justies kā svešiniekiem – pazīstama situācija daudzās attiecībās. Kādēļ partnerattiecībās cilvēki mēdz justies daudz vientuļāki, nekā esot formāli brīvi?

Lasīt vairāk

Šobrīd visa pasaule piedzīvo krīzi. Ārkārtējās situācijas izsludināšana nākusi ar dažādām izmaiņām mūsu dzīvesveidā – esam mainījuši savus iepirkšanās paradumus, darba vidi, atpūtas veidus un, protams, gribot negribot viens no otra distancējamies. Lai arī šāda ikdiena var sniegt gana daudz pozitīvu emociju, daudziem šis laiks jāpavada vieniem, kas savukārt izraisa vientulības sajūtu, kas atsevišķos gadījumos var būt pat ļoti postoša.

Lasīt vairāk

Dažreiz, esot attiecībās, mēdzam attapties, ka visa mūsu pasaule griežas ap vienu cilvēku, un tas neesi tu. Šķiet, draugi nav redzēti mēnešiem ilgi un arī iepriekš tik mīlētie hobiji ir palikuši otrajā plānā. Kas es esmu? Šis ir jautājums, ko reiz sev uzdeva viens no bijušajiem Latvijas prezidentiem Valdis Zatlers, un par to ik pa laikam sanāk padomāt arī katram no mums, sevišķi tad, ja saprotam – esot attiecībās, esmu pazaudējis sevi.

Lasīt vairāk

Viņai tuvojas 40, viņai ir kaķis, nav vīra un bērnu, viņa ir kašķīga un dusmīga. Viņai tuvojas 40, viņa ir eleganta, brīva, gudra un pašpietiekama, viņai nav dzīvesdrauga un bērnu. Tik dažādi priekšstati ir par sievietēm, kuras dzīvo bez pastāvīgiem partneriem un kurām nav bērnu. Viņas mēdz saukt par vecmeitām, bet tikai ne viņu klātbūtnē. Vai jēdziens "vecmeita" mūsdienās vēl vispār eksistē, kā šī termina nozīme gadu gaitā mainījusies, sarunājos ar filoloģijas profesori, psihoterapeiti un seksopatologu.

Lasīt vairāk

Ir cilvēki, kuri nav vēlējušies vai viņiem nav izdevies izveidot ģimeni. Ap 40 gadu vecumu par šādiem cilvēkiem bieži dzird izsakāmies:"Tas jau vecpuisis/vecmeita!", netieši uzliekot sava veida "zīmogu". Šoreiz par vecpuišu tēmu - par to, vai sieviete, satiekot vīrieti labākajos gados, kuram nav ilgstošu attiecību pieredzes, ir kādas cerības izveidot jauku ģimeni.

Lasīt vairāk

Alimentu prašņātājas, aizmirsušas par bērniem, karjeristes – tā nereti mēdz izteikties par vientuļajām mammām, uz kuru pleciem gulstas visa bērnu audzināšana pēc tam, kad blakus vairs nav otra bērnu vecāka. Taču ir daudz mītu par vientuļajām mammām, kas bieži vien, speciālistu skatījumā, it nemaz nav patiesi.

Lasīt vairāk

Ja vēl salīdzinoši nesenā pagātnē vecāki, kuri vieni audzināja bērnus, tika dēvēti par vientuļajiem, tad pēdējos gados dažādu jomu speciālisti un paši vecāki pret šādu frāzi iebilst, norādot, ka nebūt nejūtas vientuļi.

Lasīt vairāk