Daži cilvēki nepavisam necieš no vientulības tradicionālā šī vārda izpratnē. Viņus apmierina cilvēku skaits, kuri ir viņu dzīvē, viņi komunicē ar tiem pietiekami bieži, tāpēc viņus nedrīkst nosaukt par sociāli vientuļiem. Tāpat viņus apmierina šīs saiknes tuvības līmenis, tāpēc viņi nav emocionāli vientuļnieki. Un tomēr, kā rāda pētījumi, viņi var justies vientuļi un izolēti no sabiedrības.
Tā, piemēram, Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa laikā sociologi no Ņujorkas Universitātes – Ēriks Klinenbergs un Dženija Leja veica pētījumu starp cilvēkiem, kuri, pēc daudzu domām, jutās vēl vientuļāk par visiem pārējiem – to cilvēku vidū, kuri dzīvo vieni. Pētnieki intervēja 55 cilvēkus vecumā no 20 līdz 86 gadiem. Par rezultātiem viņi pavēstīja publikācijā "Vientulība: sociālā distance, fiziska vientulība un strukturālā izolācija Covid-19 pandēmijas laikā", kas publicēta žurnālā "Social Problems".