Kad attiecības galā, bet vēl neesat šķirti

Taču noliegšanas pārtraukšana un nonākšana realitātē, kur attiecības domā pārtraukt, nenozīmē, ka tas notiks uz mierīgas nots. Tāpat kā viss ap mums, arī attiecību pārtraukšana ir process. Skumju process.

Kā rīkoties šādā situācijā, iesaka klīniskā sociālā darbiniece Džoena Kastanjeda portālā "Psychology Today".

Varbūt tu domā, ka sēras ir kaut kas, ko pārdzīvo pēc zaudējuma, kad nomirst kāds tuvs cilvēks, mājdzīvnieks vai tiek zaudēts darbs. Bet realitātē sēras var būt arī tad, kad kaut kas beidzas. Tu vari bēdāties arī tad, kad jūs ar partneri vēl cieši guļat vienā gultā, bet, kamēr līdz galam neapzināties, ka attiecības brūk, var būt daudz ciešanu un konfliktu.

Lūk, posmi, kurus var izdzīvot, līdz nonāk līdz attiecību pārtraukšanai, taču tā var notikt jebkurā no šiem posmiem.

Noliegums. Dziļi sirdī tu zini, ka jūsu attiecībās viss nav kārtībā. Jau attiecību laikā bijuši "sarkanie karogi", taču tu tos esi ignorējis vai, vēl ļaunāk, attaisnojis. "Manam partnerim tikai nedaudz jāpieaug, un viss uzlabosies," tu bieži domā.

Un tu pazūdi ikdienas aizņemtībā: tavs darbs, draugi, ģimene, bērni utt.

Bet, apzinoties, ka kaut kas tiek ignorēts, no kaut kā speciāli novērsta uzmanība, tu vari nonākt tik tālu, ka jūtas un domas tiek apspiestas un kādā brīdī izsprāgst ārā, un neatliek nekas cits, kā ieskatīties tam acīs. Katram tas notiek savā unikālajā veidā.

Kad tas notiek ar tevi, tu varbūt atzīsti, ka jūsu seksuālā dzīve ir zudusi un ka esi tam meklējis attaisnojumus. "Mēs vienkārši vienmēr esam tik noguruši." Tu pamani, ka jūs vairs tik daudz nesarunājaties, bet, kad runājat, tā ir vien virspusēja saruna. Varbūt tu saproti, ka otra skatījums uz dzīvi krasi atšķiras no tava, un tas tevi kaitina. Otrs varbūt uztraucas par rītdienu, bet tu "ej līdzi plūsmai". Otrs viegli izjūt sarūgtinājumu par mazsvarīgām lietām, tu neuztraucies par sīkumiem.

Tu pieņem, ka jūties iztukšots, neapmierināts, vientuļš, nesadzirdēts, esi tāds kā neredzams, un šīs jūtas pieaug līdz pat dusmām.

Dusmas. Šī fāze ir smaga un var ieilgt, jo dusmas ir visu patērējošas emocijas, kas pasargā mūs no visa veida neērtām emocijām. Šajā fāzē var pieaugt konflikti un spriedze, kas katru reizi saasinās. Diskusijas kļūst par spēlēm bez izšķirtspējas, un, lai gan konflikti norimst, šķiet, ka spriedze nekad nepazūd.

Iespējams, tu redzi partneri kā ļauno un vainīgo. Varbūt otra prioritāte ir darbs, nevis jūsu attiecības. Otram nauda ir svarīgāka par veselību? Šķiet, ka partneris neņem vērā tavas emocijas. Vai kontrolē. Ir nedrošs un savtīgs. Neapdomīgs. Vēss un bez empātijas. Vai melojis par svarīgām lietām.

Attiecību izbeigšana šajā fāzē ir riskanta, jo, pieņemot tik nopietnu lēmumu īslaicīgu emociju dēļ, var nodarīt neatgriezenisku kaitējumu. Protams, tu varētu justies pietiekami spēcīgs, lai aizcirstu durvis un ietu prom. Bet, kad dusmas izklīdīs (un tās izklīdīs), tev paliks neatbildēti jautājumi, šaubu sajūta, kā arī noslēguma un miera trūkums. Vēl ļaunāk – tu vari būt dusmīgs gadiem ilgi, aizvainots un sarūgtināts, ka tavs partneris nekad nav uzņēmies atbildību par kaut ko un nekad nav atvainojies, ka ir bijis tik nejauks.

Ja nav mierīga atrisinājuma, ir risks, ka tu vai tavs partneris arī nākamajās attiecībās ienesīs savas dusmas un tiks sāpināti vēl citi cilvēki.

Taču dusmām nav jābūt pēdējai pieturai attiecībās. Ir ceļš uz priekšu, veids, kā atrast mieru un pieņemšanu.

Skumjas. Es atceros, ka strādāju ar klientu, kurš man vaicāja: "Kā es zināšu, ka ir pienācis laiks doties prom?" Uz šo jautājumu varēja atbildēt tikai viņš, tāpēc mēs runājām par to, kā izjust mieru un kā varētu izskatīties attiecību noslēgšana. Un, lai gan abiem tas bija grūti, viņi vienojās, ka aiziešana dusmās radīs vairāk aizvainojumu un ciešanu. Viņi izvēlējās palikt terapijā, strādājot, lai mainītu savu domu fokusu, kas nozīmēja, ka viņiem bija jāpārtrauc redzēt partnerī ļaunuma sakni un jāatgriežas sevī.

Kad cilvēks vēršas sevī un pārdomā, kāds bijis attiecībās, dusmas izkliedējas un ir iespēja būt patiesi godīgam pret sevi, kaut tas prasa lielu drosmi.

Varbūt tu atklāj, ka visās attiecībās esi darījis vienu un to pašu un ka vienmēr esi vainojis otru cilvēku tajā, ka nejūties laimīgs.

Zini, ka nekas no tā nav viegli, nepavisam. Šīs atklāsmes var būt sāpīgas, jo tās nekad nerodas tukšā vietā, tās rada dažādas emocijas, no kurām varbūt centies izvairīties. Tu varētu just vainas apziņu, kaunu vai vilšanos. Tu vari justies nedaudz dusmīgs uz sevi. Visas šīs emocijas ir iederīgas, un, tiklīdz tās tiks apstrādātas un atbrīvotas, tas pavērs ceļu uz... skumjām.

Ir pilnīgi normāli justies skumjam, jo tu, iespējams, sēro par daudzām lietām: tu zaudē to, uz ko cerēji, kad pirmoreiz satikāties, cerības, kas nav piepildījušās, mirkļus, kas nebūs kopīgi, saikni, kas nav izveidojusies. Ir cilvēcīgi izjust lielas skumjas, kad saproti, ka, neskatoties uz visiem konfliktiem, esi dalījies ar daudziem īpašiem mirkļiem un nozīmīgiem dzīves notikumiem, kurus vienmēr lolosi.

Skumjas var šķist milzīgas, un terapeita apmeklējums, kamēr tu to visu pārdzīvo, būtu ārkārtīgi noderīgs. Paturi prātā: skumjas, lai cik sāpīgas, ir pārejošas.

Pieņemšana un miers. Tā atrašana prasa vairāk nekā drosmi – paskatīties uz partnera uzskatiem, perspektīvām, uzvedību ar mīlestību, līdzjūtību un izpratni. Tu varētu saprast, ka nebija saprātīgi gaidīt, ka partneris apmierinās visas tavas vajadzības, ņemot vērā viņa paša nelabvēlīgo dzīves pieredzi vai audzināšanu. Ar mīlestību un līdzjūtību tu varētu labāk redzēt visas sāpes un ciešanas, kas slēpjas aiz viņa vārdiem un darbībām, un, iespējams, tu vari izveidot pilnīgi jaunu skatījumu uz šīm attiecībām.

Jūsu attiecību uztveršana kā kaut kā tāda, kam jūsu dzīvē ir bijis mērķis un vērtība – neatkarīgi no konfliktiem vai strīdiem –, ir daļa no tā, kas galu galā paver ceļu piedošanai un pēc tam miera iegūšanai.

Cik ilgs laiks nepieciešams, lai gūtu šo mieru, tu uzzināsi, kad tajā nonāksi, – tad vairs nebūs dusmu un aizvainojuma. Tā vietā, lai pastāvīgi koncentrētos uz to, ko vairs nevēlies, tu jutīsi, ka ej pretī jaunai dzīvei un tās sniegtajām iespējām, un tas nebūs biedējoši.

Tas var nozīmēt, ka tu atvadies no vecajiem veidiem, kā veidoji attiecības, un tu virzīsies savā dzīvē tālāk. Varbūt tas arī nozīmē palikt attiecībās, jo sapratīsi, ka tomēr ir cerība un ka esi gatavs jaunā veidā risināt attiecības ar savu partneri.

Jebkurā gadījumā patiesības pieņemšana ļauj virzīties uz priekšu, domājot nevis par to, ko tavs partneris ir tev parādā, bet gan par mīlestību un pateicību, atskatoties uz piedāvāto izaugsmes iespēju.