Sociālais psihologs Džastins Lēmillers blogā "Sex and psychology" raksta, ka savos pētījumos novērojis interesantu dzimumu sadalījumu attiecībā uz to, kā cilvēki rosina seksuālās attiecības: "Aptaujā, kurā piedalījās 4175 amerikāņi, ko veicu savas grāmatas "Tell Me What You Want" mērķiem, es lūdzu cilvēkus atzīmēt, cik bieži viņi savā dzīvē ierosinājuši seksuālās attiecības. Izrādās, ka starp abiem dzimumiem ir diezgan liela neatbilstība, turklāt starp heteroseksuāliem vīriešiem un sievietēm tā ir lielāka.
Izrādījās, ka vidēji heteroseksuālas sievietes iniciē seksu retāk nekā heteroseksuāli vīrieši.
Citiem vārdiem, vīrieši divas reizes biežāk apgalvoja, ka ir galvenie seksuālās dzīves iniciatori.
Taču, ja jautā par fantāzijām, kā sekss varētu notikt, aina pamainās – tad vēl 25 procenti heteroseksuālo sieviešu iztēlojas, ka ir seksa iniciatores. Savukārt vīriešiem otrādi – fantāzijās viņu iniciatīva seksam mazinās par 15 procentiem. Tātad, ja ņem vērā arī fantāzijas, atšķirība starp dzimumiem par vēlmi uzsākt seksu ir daudz mazāka salīdzinājumā ar to, ko viņi faktiski dara savā seksuālajā dzīvē.
Tas liek domāt, ka ir daudz sieviešu, kuras aizrauj doma rosināt seksu, un daudz vīriešu, kurus aizrauj doma, ka viņu partnere biežāk uzsāk seksu.
Gejiem, lesbietēm un biseksuālām personām dati atšķiras
Interesanti, ka seksuālajām minoritātēm to cilvēku skaits, kuri apgalvo, ka viņi parasti vai vienmēr ir seksa iniciatori reālajā dzīvē un to skaits, kuri to dara fantāzijās, ir gandrīz identisks (ir tikai aptuveni viena procentpunkta starpība).
Ir arī vērts piebilst, ka vidēji seksuālo minoritāšu pārstāvošas sievietes saka, ka ierosina seksu biežāk nekā heteroseksuālas sievietes, savukārt seksuālo minoritāšu pārstāvoši vīrieši seksu iniciē retāk nekā heteroseksuāli vīrieši.
Kāpēc mēs cīnāmies ar seksa iniciēšanu
Dati liecina, ka heteroseksuāli cilvēki, visticamāk, piedzīvo neatbilstību starp to, cik bieži viņi vēlas uzsākt seksu, un to, cik bieži viņi to realitātē izdara. Kāpēc tā? Daļēji tas iespējams tāpēc, ka pastāv lielāks spiediens ievērot tradicionālās dzimumu lomas – heteroseksuālās attiecībās tradicionāli sievietes ir seksa "vārtsargi" un vīrieši ir tā "iniciatori". Turpretī pētījumos par viendzimuma attiecībām var redzēt, ka pastāv mazāks spiediens piemēroties tradicionālajai lomai un ir vairāk iespēju atrast līdztiesību gan guļamistabā, gan ārpus tās. Tas gan nenozīmē, ka arī viendzimuma attiecībās nevarētu rasties grūtības iniciēt seksuālās attiecības.
Mani dati arī liecina, ka seksa iniciatīvu ietekmē arī reliģiskie uzskati, īpaši sieviešu vidū. Piemēram, es atklāju, ka heteroseksuālas sievietes, kuras atzīmē, ka pieder kādai reliģijai, saka, ka vidēji ierosina seksu retāk nekā sievietes bez reliģiskās piederības.
Vīriešiem, kuriem ir kāda reliģiskā piederība, šis faktors neietekmēja to, cik bieži viņi rosina seksu. Vīriešu plaisa starp fantāziju un realitāti par seksa iniciatīvu ir līdzīga, neatkarīgi no reliģiskās pārliecības statusa, jo heteroseksuāli vīrieši parasti fantazē par seksa sākšanu retāk nekā rīkojas reālajā dzīvē. Tas liek domāt, ka vīriešiem spiediens uzsākt iniciatīvu varētu būt vairāk saistīts ar plašākām kultūras idejām par vīrišķību un varbūt mazāk saistīts ar reliģiozitāti.
Tomēr sociālie-kultūras faktori ir tikai daļa no stāsta. Dati liecina, ka cilvēki, kuri reālajā dzīvē uzsāk seksu biežāk, mēdz būt ļoti ekstraverti (neatlaidīgi un sabiedriski), emocionāli stabilāki, pašpārliecinātāki, apzinīgāki (orientēti uz detaļām) un vairāk apmierināti ar tuvību. Viņiem ir arī pozitīvāka attieksme pret seksu, mazāk seksuālo grūtību un ir vairāk apmierinošas attiecības. Ja šo īpašību nav, cilvēki var rosina seksu retāk, nekā viņi vēlētos (piemēram, tāpēc, ka viņi nav ļoti seksuāli draudzīgi vai baidās no atteikuma).
Kad cilvēki jūt sabiedrības spiedienu uzvesties seksuāli noteiktā veidā vai cilvēkam trūkst seksuālas pašapziņas, fantāzijas dažreiz ir veids, kā var atbrīvoties no šiem ierobežojumiem un izpētīt savas dažādās seksuālās puses. Protams, tas nenozīmē, ka fantāzijas vienmēr atspoguļo to, ko mēs vēlamies (t.i., ko mēs patiešām vēlamies darīt seksuāli). Dažreiz fantāzija ir tikai fantāzija, taču tajā pašā laikā fantāzijas var atklāt arī nepiepildītas vajadzības un slepenas vēlmes.
Kā vieglāk ierosināt seksu
Tātad, ja tev ir grūtības ierosināt seksu, bet patiesībā to vēlies vai vēlies, lai otrs biežāk to iniciē, lūk, daži padomi, ko vari darīt:
- Parunā ar partneri par seksa uzsākšanu. Ja vēlies, lai tavs partneris biežāk būtu iniciators, vispirms ir svarīgi pašam iegūt plašāku priekšstatu par jūsu seksuālo dzīvi. Ņem vērā, ka šeit nav runa par sūdzībām, vainošanu vai kaunināšanu, bet gan par patiesu mēģinājumu saprast vienam otru kā seksuālu personu, lai jūs kopā varētu izkopt lielisku seksuālo dzīvi. Piemēram, iespējams, ka tavs partneris vēlas biežāk būt seksa iniciators, bet viņš ir depresīvs vai pakļauts lielam stresam, un vienkārši nav pārāk bieži noskaņots seksam. Vai varbūt sekss viņam sagādā sāpes, vai arī viņam ir seksuāla rakstura grūtības, par kurām viņš nav tev stāstījis, un tas liek viņam izvairīties no seksa. Varbūt viņš vienkārši nejūt daudz spontānas vēlmes vai varbūt vienkārši neapzinās, ka tu vēlies, lai viņš vairāk ierosinātu seksu. Jo vairāk jūs viens otru sapratīsiet, jo labāk varēsiet atrast efektīvāku risinājumu.
- Mēģini mainīt savu seksa ierosināšanas stratēģiju. Galu galā, nav tikai viens veids, kā uzsākt seksu! Pētījumi atklāj, ka cilvēki ne vienmēr uztver savu partneru seksa aicinājuma signālus, un tas nozīmē, ka dažreiz partneris mīlēšanos ierosina, bet otrs to neatpazīst.
- Dažus mēģinājumus mīlēties otrs var uztvert arī kā netīkamus vai kaitinošus. Uzsākšanas mēģinājumi var ietvert verbālus lūgumus, sekstingu, intīmus pieskārienus, kailuma izmantošanu (piemēram, iziešanu no guļamistabas kailam) un daudz ko citu. Izmēģini dažādas lietas un noskaidro, kā otrs mudina tevi uz seksu un uz ko jūs katrs reaģējat vai nereaģējat.
- Sāciet iniciatīvu seksam dažādos dienas laikos. Daži cilvēki jūtas seksuālāk noskaņoti no rīta, savukārt citi ir vairāk uzbudināti pēcpusdienā vai vakarā. Dažreiz mēs neesam sinhroni, un tas atkal attiecas uz to, cik svarīgi ir vienam otru patiesi seksuāli saprast.
- Padomā par mīlēšanās iniciatīvu kā lēnāku procesu, nevis "sāksim seksu tūlīt!" Tu (un tavs partneris) var gūt labumu, ja uzbudinājumam tiek dots laiks attīstīties. Maini savu domāšanu, ka seksam ir jāseko nekavējoties pēc iniciatīvas to uzsākt. Turklāt mudinājums mīlēties var sākties krietni pirms seksa. Ļauj uzbudinājumam un cerībām pieaugt, un jūs vienkārši varat atrast sev vairāk iespēju labam seksam."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
