"Pie manis pēc palīdzības vērsās 16 gadus veca meitene, kuru viņas māte šovasar vēlas piespiedu kārtā nogādāt Nīderlandē un tur nodarbināt sezonālā darbā, iespējams, bez darba līguma. Meitene dzīvo pie vecmammas Rīgā. Viņas tēvs un māte jau ilgstoši dzīvo un strādā ārzemēs un nav ieinteresēti šīs meitenes audzināšanā un uzturēšanā. Turklāt šai meitenei ir zināms, ka māte cieš no smagas narkotiku atkarības, bet par to nav informēti citi ģimenes locekļi. Zinot apstākļus, kādos dzīvo viņas māte Nīderlandē, meitene ir ļoti satraukta par šādu notikumu pavērsienu. Viņa ir ārkārtīgi nobijusies par savu drošību un nevēlās to darīt. Viņas vecmamma uzskata, ka tā ir laba ideja, jo negrib vasarā "ņemties" ar pusaudzi. Lielākoties šī ir arī vecmammas iniciatīva. Meitenes tēvam nerūp situācija, un viņš neiejauksies. Protams, meitene mēģina par to runāt un paust savu nevēlēšanos to darīt. Bet, šķiet, ka tas netiek ņemts vērā. Kā rīkoties šai meitenei, lai nepieļautu viņas nodarbināšanu pret pašas gribu ārvalstīs, nedrošā vidē? Un vai ir kāds veids, kā es varētu iejaukties ārkārtas gadījumā, ja viņai pašai neizdodas situāciju atrisināt? Piemēram, vai es varu vērsties bāriņtiesā, un kāds procesu man ir jāuzsāk?" pēc padoma "Latvijas Vēstneša" portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Roberts.
Atbild juriste Inga Rjabčikova: "Bērna tiesības uz aizsardzību no ekspluatācijas ir nostiprinātas Bērnu tiesību aizsardzība likuma 5. panta pirmajā punktā.