Meitu satrauc bērnudārzs! Piecas psiholoģes atbildes par bērniem un pusaudžiem  (1)

Lasītājs jautā: "Kā risināt to, ka četrgadniecei dārziņš rada trauksmi? Cik esam "zondējuši", bērnudārzā viss ir mierīgi, ir daži draugi, daži nepatīk, audzinātājas un auklīte patīk, bet dārziņa dienās jau no celšanās ir ārkārtīgi saraustīta uzvedība, trauksme, kas turpinās pēc tam un nenorimst līdz gulētiešanai. Esam ieviesuši trešdienas kā brīvdienas, lai nedēļas vidū būtu pauze. Turklāt paužu tāpat ir daudz, jo ir regulāras slimošanas, bet kā ir atgriešanās, tā atgriežas arī trauksme..."

Atbild psiholoģe: "Vispirms jāsaprot: ja bērns nevēlas iet uz bērnudārzu, tam ir kāds pamatojums. Vai nepatika pret dārziņu radās pēkšņi? Kas pamainījās brīdī, kad sākās nevēlēšanās iet uz dārziņu? Svarīgi ir aprunāties ar bērnudārza personālu, kādi ir viņu novērojumi par to, kā bērns jūtas dārziņā – kā jūtas, no rīta atnākot, kā jūtas pirms un pēc diendusas gulēšanas utt. Iesaku pavērot, kā bērniņš jūtas un uzvedas pēc konkrētām aktivitātēm. Tāpat arī ļoti no svara ir runāt ar pašu bērnu, lai noskaidrotu patieso iemeslu. Šajā vecumā bērnam var būt grūti izskaidrot savas emocijas un pārdzīvojumus, tāpēc droši var izmantot dažādas rotaļas un spēles, lai saprastu, kas notiek bērnudārzā. Var spēlēties ar lellēm, piemēram, "bērnudārzos" – izspēlēt ikdienu dārziņā. Caur rotaļām var saņemt daudz atbilžu. Ja atbildes neatrod, iesaku vērsties pie psihologa vai apmeklēt smilšu terapiju."

Lasītājs jautā: "Kā palīdzēt emocionāli saudzīgi bērniņam atteikties no knupīša? (pusotrā gadā)

Atbild psiholoģe: "Jautājums, kāds ir pamatojums tam, ka tieši šajā posmā vēlaties noņemt knupīti? Pirms pieņemt lēmumu par to, ka knupītis ir jāņem nost no bērniņa ikdienas, ir svarīgi precīzi saprast, kad un kurās situācijās jūsu bērnam visvairāk nepieciešams māneklītis. Tas nozīmē to, ka tajos brīžos visvairāk bērniņam arī būs nepieciešams jūsu atbalsts. Svarīgi ir, ka mamma pieņem lēmumu arī sev – vai pati ir gatava noņemt knupīti!? Vai pašai mammai ir pietiekami daudz resursu, lai izturētu šo pārejas posmu? Šajā pārejas posmā mammas atbalsts būs īpaši nepieciešams. Kā to izdarīt? Var, vienā dienā pamostoties, knupīti vairs nedot vai var samazināt maneklīša lietošanas biežumu – atstāt tikai uz gulētiešanu, tikai uz nakts miegu u.c., abos gadījumos emocionāli atbalstot bērniņu viņa pārdzīvojumā. Izrādiet empātiju par viņa pārdzīvojumu, esiet klātesoša, radiet drošu vidi bērnam, pārdzīvojot vienu no dzīves pirmajiem "smagajiem" posmiem. Tāpat arī varat bērniņu motivēt – uzslavējot par izturēto posmu."

Lasītājs jautā: "Bērnu psihe smagi cieta no Covid-19 un ierobežojumiem. Tad klāt nāca Ukrainas karš. Psihologi to izjūt? Ir "pieplūdums"? Uz cik ilgu laiku Covid/karš var atstāt ietekmi uz šo paaudzi? Tās ir neizdzēšamas pēdas?"

Atbild psiholoģe: "Neapšaubāmi, Covid-19 un karš ir divi nozīmīgi negatīvi notikumi, tomēr tos likt "vienā katlā" nevajadzētu.

Covid-19 ierobežojumi ir ietekmējuši gan bērnu psiholoģisko, gan fizisko veselību. Tas, cik veiksmīgi izdodas atlabt pēc šiem notikumiem, atkarīgs no tā, kādi pasākumi tiek veikti, lai šīs ietekmes sekas mazinātu.

Nevaru runāt par psihologiem kopumā, varu komentēt tikai savu pieredzi: gan Covid-19 laikā, gan karam sākoties, cilvēku skaits, kuri meklē atbalstu, palielinājās."

Lasītājs jautā: "Daudzi psihologi iesaka vērsties pie ārstiem un ārsti iesaka nomierinošās zāles, arī antidepresantus. Es personīgi uzskatu, ka antidepresantiem jābūt pēdējai lietai, "pēdējam salmiņam" (mans subjektīvais viedoklis). Cik šobrīd ir "populāri" bērniem/jauniešiem lietot (pēc ieteikuma) lietot antidepresantus? Vai ir lielāka "jauniešu depresija" nekā pirms 10-15 gadiem?

Atbild psiholoģe: "Psihologs izvērtē un var izlemt ieteikt vērsties pie psihiatra vai kāda cita speciālista, kurš nosaka, vai medikamentoza terapija ir nepieciešama. Tomēr gala lēmumu par medikamentu lietošanu/nelietošanu pieņem bērna aizbildnis. Pētījumi rāda, ka depresijas statistika jauniešu vidū pieaug ne tikai pasaulē kopumā, bet arī Latvijā, diemžēl rādītāji ir kritiski. Būtiski ir ņemt vērā, ka depresija var palielināt pašnāvības risku. "