Arī izgludināta veļa ir mīlestība. Stratēģijas dziļām partnerattiecībām

Šķiet, ka attiecības sākas pašas no sevis, viss notiek kā ar burvestības palīdzību. Tomēr, ja vēlamies, lai attiecības saglabātos, nāksies atrotīt piedurknes un pasvīst ne reizi vien.

"Mēs ar vīru nesen atgriezāmies no tikšanās ar ģimeniskiem pāriem, kuri paguvuši piedzīvot veselības problēmas, krāpšanu, finanšu krīzes un citus pārbaudījumus, kuri parasti paliek ārpus romāniem un pasakām. Daži stāsti šķita gluži neticami. Taču šajā tikšanās reizē, kad visi atradās vienā telpā, bija sajūta, ka grūtību piedzīvošana nenozīmē attiecību beigas. Dažreiz tādas lietas notiek tieši pirms laimīgākajiem pāra dzīves periodiem," vietnē "Psych Central" atklāj blogere un rakstniece Terēza Borčarda.

Turpinājumā aplūkojam astoņas stratēģijas, kas var palīdzēt veidot dziļas attiecības, kurās valda ideāla mīlestība! Šīs nav tipiskas visādu speciālistu ieteiktas rekomendācijas, bet gan savā ģimenes dzīvē piedzīvotas, novērotas līdzcilvēkos – kaut kas ļoti, ļoti cilvēcisks un patiess.

Attiecības ir dzīvs organisms, kas pastāvīgi aug un mainās, un var ieņemt dažādas formas.

Iemīlēšanās. Smadzenes ir tik piesātinātas ar dopamīnu (tā dēvēto laimes hormonu), ka pat vienkārša iešana pēc pārtikas produktiem uz veikalu šķiet kā kruīzs Karību salās.

Ilūziju zaudēšana. Tu sāc uzdot jautājumus, vai neesi pārstājis mīlēt izredzēto. Šajā laikā, meklējot pazaudēto dopamīnu, daži meklē uzmanību arī ārpusē.

Pilnīgs noraidījums. Partneris neraisa vairs nekādas jūtas, izņemot vilšanos.

Jūtas nav drošs GPS attiecībās. Pat ja navigators dažreiz parāda nepareizo ceļu, ko gan teikt par emocijām, kuras var ietekmēt tādi faktori, kā stress, neizgulēšanās, slikta pašsajūta.

Patīk tev tas vai nē: īstas attiecības nav jūtu kolekcija, bet lēmumu sērija, kurus mēs pieņemam apzināti.

Katru dienu darot to, kas nepieciešams attiecību saglabāšanai, mēs attīrām smadzenes no zināmas "elektriskās statiskās spriedzes", kas var uzkrāties. Un tas sniedz vairāk enerģijas tam, lai vienkārši mīlētu viens otru.

Vai zini teicienu par upes dibenā guļošo zeltu, kuru neviens neredz? To pašu var teikt par konfliktiem un strīdiem. Lai tie tevi nebaida – šajā gadījumā baiļu sajūta var aizvest maldu ceļos.

Ir ļoti vilinoši izvairīties no konfliktiem pavisam vai, tieši pretēji, apspiest partneri, panākot, lai viss būtu tā, kā tu vēlies. Bet sadursme noved tevi tajā punktā, kurā vari parādīt cēlumu un cieņu pret partneri.

Tā arī no konfliktiem rodas daudz dziļākas attiecības, daudz nobriedušāka mīlestība, tieši konfrontācijā parādās jūsu kopīgie ģimenes likumi.

Lai visiem citiem ir citādāk, bet jūsu ģimenē ir tikai tā: nesākt strīdu, kamēr viens ir izsalcis, noguris. Nemētāties ar piezīmēm otram, kad viņš ir pie auto stūres. Nepieminēt pagātni un nepāriet uz pārāk lielu personiskumu.

Kad divi cilvēki ir tikko satikušies, viņi var stundām ilgi runāties par visu ko, ko vien var iedomāties pasaulē. Bet tādas sarunas ir tikai sākums. Īsts dialogs sākas tad, kad tuvā cilvēka vārdos sajutīsi īstus pārdzīvojumus un sapratīsi, ka partneris ir viena liela, sarežģīta un lieliska pasaule.

Kā atklāj rakstniece, viens no spēcīgākajiem semināra iespaidiem bijis par atklātumu un godīgumu attiecībās. Atdot savu sirdi otram visā pilnībā, atvērties un cerēt uz viņa godīgumu. Tas skan briesmīgi tiem, kuri jau bērnībā ir sapratuši, ka nevar uzticēties vienmēr un visiem. It ā pierodot vien uz neilgu laiku atvērt savu sirdi, lai atkal to cieši aizvērtu. Bet tikai ticība un uzticēšanās otram noved pie tās visaugstākās attiecību stadijas, kurā mēs jūtam patiesu radniecību.

Viena lieta – atvērt savu sirdi dopamīna dāsnuma uzliesmojumā, bet cita – uzticēties, kad esi saskāries ar vilšanos vai šaubām.

Ticēt vai nē? Atceries šos vārdus: "Slava drosmīgajiem, kuri uzdrošinās mīlēt, zinot, ka tam visam pienāks gals. Slava neprātīgajiem, kuri dzīvo, it kā būtu nemirstīgi".

Mēs visi alkstam pēc mīlestības, bet redzam to dažādi. Arī akurāti salikta un izgludināta veļa nozīmē: "Es tevi mīlu". Dažreiz tāda mīlestības izpausme aizkustina vairāk, nekā daudzbalsīga atzīšanās un galdiņa rezervēšana restorānā.

Arī Gerijs Čepmens savā grāmatā "Piecas mīlestības valodas" raksta, ka emocionālās vajadzības atšķiras. Kādam ir svarīgi dzirdēt atzīšanās mīlestībā vārdus, kādam vajadzīgs partnera laiks, kas pieder tikai diviem vien, bet vēl kādam vajag saņemt materiālu rūpju izpausmi vai katru dienu sajust fiziskus pieskārienus.

Izzini partneri, pievērs uzmanību, kādā mīlestības valodā viņš runā ar tevi, kurš no taviem saziņas veidiem ar viņu vispilnīgāk apmierina partnera vajadzības pēc mīlestības izrādīšanas.

Tu vari par sevi teikt, ka esi iemācījies mīlēt, nevis tad, kad atradīsi pilnību, bet kad iemācīsies saredzēt pilnību katrā nepilnīgajā cilvēkā.

Kad divi cilvēki tik daudz laika pavada kopā, katram uzkrājas pietiekami daudz "pierādījumu" un veidu, kā otru aizvainot.

Jā, dažreiz partneris var darīt ne tik ļoti patīkamas lietas. Bet neaizmirsti, cik lielisks viņš ir savā nepilnībā. Notici, ka viņš dara visu, kas viņa spēkos, cenšas, kā spēj, lai mācītos no savām kļūdām un nākotnē rīkotos labāk.