Aizej uz tualeti un starpbrīdis jau beidzas! Mazie prātvēderi stāsta par pirmo mācību nedēļu

"Pirmā klase. Meita otrajā dienā: "Lūdzu, sakrāmē man somu! Kāpēc man pašai tas jādara, ja mamma var palīdzēt?"

Meita trešajā dienā: "Jūs man gribat teikt, ka tajos neērtajos krēslos būs jāsēž 12 gadus?! Es šim nepiekritu labprātīgi."

Meita ceturtajā dienā: "Vispār, tur baro tā, it kā mums visiem vajadzētu diētu. Es nekad vēl neesmu tik ļoti bijusi badā kā visas šīs dienas pēc skolas.""

"Manējam pirmklasniekam jau nepatīk mūzikas stundas. Jo – visu laiku esot jāceļas kājās."

"Manam puikam ir pēdējais gads dārziņā, un nevajag pat sākties skolai, lai ārā nāktu brīnumi. Pirmās sūdzības bija no audzinātājas par to, ka viņš neesot vēlējies piedalīties rīta aplītī. Viņš vienkārši negribot un vispār, pēc horoskopa esot lauva un tāpēc viņš varot nedarīt to, ko liek. Mājās gan neviens to viņam nekad nav teicis. Vēl viņš negribot arī citās nodarbībās piedalīties, jo, redz, spēlēties esot daudz interesantāk nekā zīmēt burtus. Un vispār, skolā iet viņš netaisoties."

"Vakar jau saņēmu pirmo atbildi no savas pirmklasnieces. Vakar saucu, lai nāk savas skolas lietas salikt somā. Meita atnāk un bubina – kāpēc viņai esot jāliek? Mēs taču ar tēti esot paši tās sapirkuši. Laikam mums tās tāpēc arī ir jākārto."

"Mums bērnudārzā ir pēdējais gads. Vakar, modinu un saku, ka jātaisās uz dārziņu. Atbilde "nošāva" – es nekur nebraukšu, cik jau var!!!"

"Šis teksts nāca no trešās klases skolnieces. Pēc stundām viņa no sākuma dodas pie omītes un tikai pēc tam mājās. Atbraucot pukstu, ka jau vairākas dienas viņa nav izmācījusies. Atbilde bija visai skaidra un neapstrīdama – mājas darbi ir jāpilda mājās, bet viņa ir bijusi pie omes. Kad būšu mājās, tad arī pildīšu."

"Mans otrklasnieks jau otrajā skolas dienā uz jautājumu par to kā ir gājis, vēsi un bez entuziasma atbild – nuuu... šodien arī bija garlaicīgi. Trešdien uz jautājumu, ko šodien darījāt skolā, atbild – Mēs ēdām griķus."

"Manējais četrus gadus vecais bērnudārznieks jau bija sastrādājis muļķības un, kad liku paskaidrot, pastāstīt, ko pats par to domā. Man pateica tā – nu, mamm, man mutei miegs jau nāk."

"Manējam šogad ir pirmā klasīte. Atnākot mājās, prasa – kāpēc viņam esot jāmācās latviešu valoda, jo viņš taču to jau zinot."

"Atsākot iet uz dārziņu, jau pēc divām dienām palūdza brīvdienu."

"Manējais jau 4. septembra vakarā paziņoja, ka kaut kas taču ar šito esot jādara, ka nav normāli tik daudz stundas skolas solā sēdēt. Viņš netaisoties to turpmākos astoņus gadus darīt katru dienu."

"Pirmklasniecei esot apnicis man katru dienu stāstīt kā gājis, jo tad būšot stundu ar muti jārunā. Bet vispār no mācībām vislabāk esot patikušas ēšanas un spēlēšanās stundas."

"Mans dēls uz 1. septembri paziņoja, ka elle ir atvērusies!"

"Pirmklasniece teica, ka esot baigi forši iet uz skolu, jo tur varot savu "boyfriendu" satikt."

"Mans sestās klases čalītis uz jautājumu, vai viņš pieraksta to, kas uz katru stundu ir nepieciešams, lai zinu, ko vēl jānopērk, man atjautāja – vai es vispār saprotot kā darbojas skola!?"

"Puika pēc pirmās dienas pajautāja vai arī rīt ir jāiet uz skolu. Ja vien tas nabadziņš saprastu, ka vēl daudzus gadus tur būs jāiet."

"Meitai katru rītu saku, ka ir jāceļas uz bērnudārzu, bet viņa vienmēr nosaka, ka vakar skoliņa jau bija un šodien viņai nevajag."

"Mans bērns grib cītīgi iet uz skolu pat tagad, kad ir apslimis. Teicu, ka došu kabatas naudu – pusotru eiro dienā. Tagad ir biznesa plāns un slimība nav šķērslis. Vairs negribu skaidrot, ka kabatas nauda tiek dota neatkarīgi no apmeklētības..."

"Pirmklasnieks otrajā dienā atbraucot mājās no skolas, nelaimīgs saka, ka ies apgulties, jo piekusis esot somu nēsāt. Somā bija divas grāmatas un dažas burtnīcas. Un šodien pajautāja, cik ilgi vēl tajā skolā būs jāiet."

"Pirmā skolas nedēļa ir beigusies un piektdienā atskan paziņojums – man tagad būs divas brīvības!"