Kā pieņemt bērna netradicionālo orientāciju?
Daļai mūsu sabiedrības vēl aizvien iet grūti pieņemt dažādu citādību. Arī daudzi vecāki droši vien jūtas "kā no laivas izmesti" jau no domas vien, ka viņu bērnam varētu būt netradicionāla seksuālā orientācija. Lai palīdzētu pārvarēt milzīgo mulsumu un sniegtu padomu, kā šādā situācijā rīkoties, "STV Pirmā!" raidījums "Māmiņu klubs" uz sarunu ir uzaicinājis LGBT organizācijas "Mozaīka" vadītāju Kasparu Zālīti.
Mammu, tēti, es esmu gejs! Kā pieņemt bērna seksuālo orientāciju
Neatkarīgi no tā, cik jauns vai vecs ir bērns, sava īstā "es" atklāšana vecākiem, skaļi pasakot un atzīstot, ka dēlam vai meitai patīk sava dzimuma pārstāvji vai ka viņš vai viņa nejūtas patiess savā bioloģiskajā dzimumā, vienmēr ir izaicinoši – abām pusēm. Visā pasaulē jūnijs ir praida mēnesis un ik gadu iekrāsojas košajā varavīksnes karogā, kas apzīmē LGBT (lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu) kustību, kā arī seksuālo vienlīdzību, tāpēc šobrīd īpaši aktuāli runāt par to, kā jaunieti, kurš "iznācis no skapja", izprast un atbalstīt var viņa tuvākie cilvēki – vecāki.
Transpersona Daniels Putniņš: mūs nevajag demonizēt
"Man nevar atņemt to, kā man nav. Man nevar atņemt tiesības, ja man tādu nav," saka transpersona Daniels Putniņš. Aktualizējoties transpersonu jautājumam, kļuva skaidrs, ka sabiedrība joprojām nav gatava pieņemt citādo. Izrādījās, arī likumdošana arvien nav sakārtota, tāpat joprojām nav skaidrs, kā transpersonām būtu jāsniedz medicīniskā palīdzība.
'Iznākt no skapja' visas klases priekšā. Divu jauniešu pieredzes stāsti
Pusaudža vecums ir tas brīdis, kad nereti jaunieti pārņem pārdomas un savas identitātes meklējumi. Parādās pirmās simpātijas, vēlme satuvināties ar saviem vienaudžiem. Citiem šie savas identitātes meklējumi nozīmē pavisam negaidītas atklāsmes – apziņu, ka viņi atšķiras no saviem vienaudžiem, kas iekļaujas vispārēji pieņemtajos standartos, un atklāsmi – man taču patīk sava dzimuma pārstāvji! Ko jaunietim nozīmē "iznākt no skapja" jeb atklāt saviem vistuvākajiem – vecākiem un draugiem –, ka viņš vai viņa ir ar citu seksuālu orientāciju vai dzimumidentitāti?
Transpersona Tims par dzimuma maiņu: lielākā uzvara ir 'iznākt no skapja' un būt pašam
Pēdējos gados vārds "transpersona" (cilvēks, kas mainījis dzimumu) vairs nav nekas nesaprotams vai neparasts. Medijos un dažādos sociālajos tīklos aizvien lielāku ievērību izpelnās šo personu dzīvesstāsti, ceļš uz sevis izpratni un pieņemšanu, sapratni un līdztiesību. Daudzas transpersonas piedalās realitātes šovos, veido dzīvesstila blogus, apmeklē elitārus pasākumus, bet tikpat daudzas transpersonas ikdienā dzīvo savu vienkāršo vai ne tik vienkāršo dzīvi un ir vieni no mums. Uz mirkli varētu šķist, ka tā ir tikai tāda aktuāla modes tendence, taču patiesība ir cita – šie cilvēki ir "izgājuši cauri ugunij", lai beidzot varētu justies brīvi un atklāt pasaulei savu īsto "es".
Lai justos kā es pats. Harisona ceļš no sievietes uz vīrieša ķermeni
"Man nav kauna par to, ka es kādreiz biju sieviete," atklāj Harisons Masī, vīrietis, kam vajadzēja septiņus gadus, lai padarītu savu ķermeni atbilstošu savai būtībai. Aģentūra "Reuters" piedāvā ieskatīties viņa ceļā no viena dzimuma uz otru. Viņš no sievietes kļuva par vīrieti, lai "vairāk justos kā es pats".
Devos uz slimnīcu Tvaika ielā un domāju, ka tur palikšu. Transpersona Daniela par dzimuma maiņu
Par transpersonu var kļūt katrs, kas to sagrib, tā ir "modes lieta" un cilvēki, kas vēlas mainīt dzimumu, pilnīgi visos gadījumos ir jāārstē, lai viņi pārdomātu. Tie ir tikai daži no greizajiem uzskatiem par transpersonām. Lai saprastu, kā tad ir patiesībā, uz sarunu uzaicinājām sievieti, kas piedzimusi vīrieša ķermenī un nebaidās runāt, atklājot seju. Daniela Dambergs neslēpj, ka pubertātes laikā sākusi domāt, ka ir nenormāla, tāpēc devusies pie psihoterapeita. Tas bija pirmais solis ceļā uz pārmaiņām.