Kādiem? Tos vietnē "Psychology Today" iesaka psihologs Marks Travers.
Vai cilvēks ir uzņēmies atbildību par savu rīcību?
Pirmais solis – noskaidrot, vai cilvēks, kurš tevi ir sāpinājis, apzinās, kādi viņa vārdi un rīcība ir nodarījuši tev sāpes. Uzzināt to var palīdzēt aptuveni šāda tipa jautājumi:
- Vai viņš uzvedas tā, it kā nekas nebūtu noticis?
- Vai viņš pārmet tev pārāk izteikto jūtīgumu?
- Vai viņš pieņem savu kļūdu un par to no sirds atvainojas?
Pēdējais, ko tev vajag, – iekrist emocionālo manipulāciju aplī, kad cilvēks ignorē tavas jūtas vai piespiež tevi domāt, it kā tu pats no mušas uzpūstu ziloni.
Veselīgas attiecības paredz, ka cilvēki uzņemas atbildību par savu rīcību, nevis aizvaino otru. Tas nostiprina uzticību un sniedz uzticamības sajūtu. Turklāt, kad cilvēks atzīst savas kļūdas, viņš parāda, ka ir gatavs būt atklāts un nebaidās atzīt savas vājās puses, lai saglabātu attiecības.
Vai tu vari piedot šim cilvēkam?
Ja saproti, ka tavs pāridarītājs patiesībā ir uzņēmies atbildību par savu rīcību, pārej pie sekojošiem jautājumiem:
- Kāpēc tev būtu jādod otrā iespēja?
- Vai tev tas jādara pēc tā, kā viņš tevi ir aizvainojis?
Bet vispirms tev ir jāizlemj, vai tu vispār varēsi piedot šim cilvēkam. Bez šī nosacījuma samierināšanās nav iespējama.
Kļūdīties ir cilvēcīgi, tāpēc mums ir svarīgi prast piedot. Virkne pētījumu apliecina, ka piedošana, atšķirībā no atriebības, rada mūsos dziļas laipnības un cilvēcīguma jūtas. Ja tu nevēlies piedot tam, kurš tevi sāpinājis, psihologi iesaka padomāt par personīgām barjerām, kuras tev traucē to izdarīt, un arī par to, kā tava iekšējā nevēlēšanās piedot otram cilvēkam ietekmē tavu emocionālo labsajūtu.
Kad būsi izlēmis, ka esi gatavs parādīt iejūtību pret svešām kļūdām, uzdod sev tādus jautājumus:
- Tu saproti, kas ir licis šim cilvēkam rīkoties tā, kā viņš to izdarīja? Ja nē, parunā ar viņu;
- Kāda ir tava attieksme pret viņa rīcību? Vai esi spējīgs viņam just līdzi?
- Vai pats kādreiz esi kādu aizvainojis un gaidījis piedošanu? Kā tu juties tādā brīdī?
- Vai ir vērts tērēt laiku un spēku attiecībām ar cilvēku, kuram tu vēlies dot vēl vienu iespēju?
Ir svarīgi saprast, ka piedot kādam cilvēkam nenozīmē attaisnot viņa rīcību vai atbrīvot viņu no atbildības. Tieši pretēji, – piedošana palīdz atgriezt cilvēcīgumu pašam sevī.
Vai cilvēks ir mainījies? Viņš turpina augt kā personība?
Lūgt kādam mainīties vienmēr ir grūti. Un vēl jau, – cik lielā mērā lūgums tiks apmierināts, ir atkarīgs no attiecībām.
Pētījumi apliecina, ka cilvēkam, kurš cenšas mainīties, ir svarīgi just atbalstu šajā nebūt ne vienkāršajā procesā. Bet cilvēkam, kurš ir palūdzis mainīties, ir jāsniedz atgriezeniskā saite par to, cik labi partneris ar to visu tiek galā. Tāpēc, ja vēlies, lai kāds būtu gatavs sevi mainīt, dod viņam zināt, ka viņa pūliņiem ir nozīme un ka tas nāks par labu jūsu abu attiecībām.
Vēl viens svarīgs nosacījums – cilvēkam, kuram tu esi lūdzis sevi mainīt, ir jāsaprot, ka lūgums izteikts tavas pieķeršanās un uzticēšanās dēļ. Tādā gadījumā viņš būs mazāk satraukts un vairāk motivēts.
Turklāt, ja tavam bijušajam partnerim vai draugam nepietiek emocionālā brieduma un uzvedība, kas arī sākotnēji ir izraisījusi problēmas, turpinās, nav vērts ielaist savā dzīvē vēlreiz šādu cilvēku. Citādi tas novedīs pie tavas emocionālās izdegšanas, nevis dziedināšanās, kā esi ilgu laiku pēc aizvainojuma vēlējies.
Vai šim cilvēkam esi pavēstījis par savām jaunajām gaidām?
Atkarībā no tā, kā mēs attīstāmies, mainās arī mūsu ideāli, vajadzības, vēlmes. Tāpēc ir svarīgi apspriest savas jaunās gaidas ar sev tuviem cilvēkiem.
Psihologi identificē vairākas veselīgas gaidas attiecībās:
- savstarpēja uzticēšanās;
- vienāds pieķeršanās un iesaistīšanās attiecībās līmenis;
- empātija un otra pieredzes un emociju pieņemšana;
- attiecību vērtību apzināšanās;
- savstarpēja sapratne un gatavība meklēt kompromisus;
- cieņa pret atšķirībām.
Prasme sniegt otru iespēju ir viena no cilvēka "plašākajām varām", bet to jāprot izmantot ar prātu. Dari to tikai tad, kad jūti, ka gan tu, gan tas otrs esat gatavi pielikt vajadzīgos pūliņus, iesaka psihologs.
Turpinājumā vari palasīt par šo pašu tēmu – piedošanu attiecībās – piecus citus portāla "Cālis" arhīva rakstus.
Piedot ar prātu vai sirdi. Ieguvumi no piedošanas
Piedošana ir izvēle. Piedošana var būt dāvana sev vai otram, to vari saņemt pats, bet tā var būt arī kvalitātes zīme attiecībās, kur viens spējīgs piedot sev, lai piedotu otram. Piedošana bieži tiek definēta kā individuāls, brīvprātīgs iekšējs process, kurā jūtas un domas atbrīvo no aizvainojuma, rūgtuma, dusmām un vajadzības pēc atriebības kādam, kurš, šķiet, ir nodarījis pāri, tostarp sev pašam. Kas īsti ir piedošana un ko tā cilvēkam dod? Meklējam atbildes šajā Lieldienu laikā.
Lasīt vairāk
Māksla piedot, pat ja negribas – ceļš uz harmoniju un veselīgām attiecībām
Piedodot tiem, kas sāpinājuši un nodarījuši pāri, ir veids, kā uzlabot savstarpējās attiecības ar līdzcilvēkiem, kā arī iemācīties pārvaldīt stresu. Māksla piedot ir ļoti komplicēta, to ir jāmācās – un izprast, kā tieši cilvēks tev ir kaitējis un kā tas ir tevi ietekmējis, ir labs pirmais solis, kuru spert.
Kā pārstāt dusmoties uz bijušo: trīs vienkārši soļi ceļā uz piedošanu
Nav nekā briesmīgāka par nodevību no cilvēka, kuram šķietami tevi vajadzētu mīlēt stiprāk par visu citu uz pasaules. Kad uzticēšanās ir iedragāta, dusmas ir absolūti normāla aizsargreakcija. Kā iemācīties kontrolēt emocijas?
Četru soļu plāns, kas palīdzēs piedot
Ja ar kādu tuvu cilvēku izveidojies konflikts, tā risināšana var būt sarežģīta un atvainošanās var šķist viens no grūtākajiem uzdevumiem, kāds jebkad dzīvē paveikts. Tomēr ne mazāk grūti ir patiešām piedot kādam, kurš nodarījis pāri. Piedot ne tikai vārdos, bet piedot pa īstam, lai laiku pa laikam nenāktos cilāt vecos notikumus un atkal izjust aizvainojumu, kas tā arī netika palaists vaļā.
Piedot saviem vecākiem: seši etapi ceļā uz to
Dažreiz vēlme pēc izlīguma rodas nobriedušu pārdomu rezultātā un nāk no mūsu būtības dziļumiem. Bet gadās arī tā, ka mēs piekrītam piedot pārāk ātri vai nepatiesu iemeslu dēļ. Kā piedot apzināti?