Kad man bija 18, es pametu savu puisi. Viņam sirds bija lupatās, un viņa draugi teica, ka man tas viss nākšot atpakaļ. Reizēm man bail, ka viņiem būs izrādījusies taisnība. Tāpēc nolēmu uzskaitīt lietas, kas man dzīvē ir atnākušas atpakaļ.
1
Skolasbiedrene Līna bija lepna meiča. Reiz skolas kora mēģinājumā mums sanāca sēdēt blakus. Kādā brīdī viņa pagriezās pret mani un kaut ko jautāja. Es nespēju ieskatīties acīs šai spēcīgajai personībai, un mans skatiens noslīdēja uz viņas zodu, uz kura es to ieraudzīju – dzimumzīmīti, no kuras bija izaugusi melna spalva. Maksimāli pretīgi, es nopriecājos. Līna man nekad nebija patikusi, jo 1) viņa bija iedomīga (slikti), 2) viņa mācījās vienu klasi augstāk (slikti), 3) viņas tēvam bija privātais bizness (deviņdesmitajos tas bija slikti), 4) viņai bija skaisti mati, 5) vecāki draugi, tostarp 6) Jānis, kurš patika man, bet kuram patika viņas labākā draudzene, kas nozīmēja, ka Līna šīs attiecības atbalstīja, 7) viņas mamma bija skolotāja, kura man lika braukt uz olimpiādi, uz ko es negribēju braukt, un viņas abas pilnīgi noteikti bija uz vienu roku šajā ļaunajā plānā. Bet, neskatoties uz Līnas apskaužamo dzīvi, viņai uz sejas bija dzimumzīme ar spalvu. Tā viņai arī vajadzēja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
