Allaž jauks un 'pūkains' cilvēks – kāpēc tas pašam var kaitēt

Vai esi saticis tādus cilvēkus, vai varbūt pats tāds esi? Mīļi, jauki, sirds cilvēki – viņi vienmēr citos redz labāko, tic uz vārda, gatavi sniegt palīdzīgu roku vai brīvprātīgi uzņemties tos uzdevumus, kurus neviens nevēlas risināt. Viņi ir atsaucīgi tuvinieku jūtām, viegli komunikācijā un reti strīdas, ja vispār kādreiz to dara. Kas gan tur slikts? Nekas, iespējams, tu teiksi. Tomēr ja esi mīļš visu laiku un visiem 24/7 režīmā, tāds uzvedības stils tev pašam var kļūt bīstams, vietnē "Psychology Today" brīdina speciālisti.

Negatīvisma uzkrāšana

Tu esi ne tikai vienkārši mīļš, bet arī absolūti rāms un nesatricināms, vai ne? Visticamāk, ka tomēr nē, ja vien nelieto kaut kādus efektīvus nomierinošos līdzekļus. Diemžēl, "vienmēr jaukie" cilvēki
mēdz visas negatīvās emocijas, kuras gluži dabiski rodas ikdienas dzīvē, paturēt sevī. Par šīs pārmērīgās paškontroles "blakusproduktiem" var kļūt depresija, trauksme un dažāda veida atkarības.

Regulāri "sprādzieni"

Ja depresija, trauksme un atkarības nav pietiekami stipras, lai novērstu "nepiemērotās" jūtas, ar lielu varbūtību tu riskē izgāzt savas uzkrātās dusmas uz bērnu, kādu pēc dabas klusu darba kolēģi vai piedzerties līdz bezsamaņai. Pēc tam tu jutīsies briesmīgi vainīgs, mētāsies ar atvainošanās vārdiem, apsolot nekad, nekad tā vairs nedarīt... Līdz laikam, kamēr spiediens atkal palielināsies.

Paškritika

Savos centienos būt labam, visticamāk, īpašu lomu spēlē tava nebeidzamā vainas sajūta. Tu sevi vaino itin visā: tajā, ka neesi paredzējis sekas, ka tavi vārdi likuši kādam citam cilvēkam rīkoties tieši tā. Tevī iekšā sēž kritiķis, kurš nemitīgi dusmīgā vecāku balsī tevi lamā un krata ar pirkstu. Izjūtot šo spiedienu, tu apsolies censties būt labāks, bet, lai ko tu nedarītu, tu nekad nebūsi pietiekami labs. Nožēlojama eksistēšana, psihologu veidotajā vietnē secina speciālisti.

Aizvainojums

Uzkrātais sašutums bieži var izraisīt histēriju vai dusmu "sprādzienu", bet bieži aizvainojums un neapmierinātība vienkārši gruzd, pastāvīgi esot klātesoši tavā dzīvē. Aizvainojuma izrādīšana ir pilnībā likumsakarīga: demonstrē laipnību, un tu, gluži dabiski, ceri, ka citi novērtēs tavus titāniskos pūliņus, sekojot tavam piemēram, un uzvedīsies tieši tāpat. Vai arī bez vārdiem sapratīs, kas tev vajadzīgs, un sniegs to, lai gan tu nekad nepasaki, kas konkrēti tas ir.

Kompromiss avansā

Tā vietā, lai precīzi kādam pavēstītu savu lūgumu, tu veido prognozes un pieļāvumus, ko varētu vēlēties otrs cilvēks. Un vēl līdz sarunas sākumam jau samazini savas personīgās prasības.

"Gan jau, ka Anna nepiekritīs mani aizvietot visas brīvdienas. Pavaicāšu viņai, varbūt vismaz sestdien varēs manā vietā nostrādāt," tu sev saki. Ja tu tā dari visu laiku, tu saņem nevis to, ko vēlies (lai gan fantazē, ka otrs cilvēks nolasīs tavas domas un piedāvās tev vislabāko variantu), bet vien nožēlojamu šķietamību no vēlamā. Un it kā jau viss būtu kārtībā. Un dzīve laika gaitā kļūst bāla, bez asumiņa.

Pasīvā agresija

Attiecībā pret saviem tuviniekiem tu vari izvēlēties diskrētu pasīvi-agresīvu uzvedības modeli: runāt aiz muguras, izdarīt spiedienu, lai izraisītu vainas sajūtu, apvainoties, bet neteikt, par ko tieši. Un tas viss tāpēc, lai tiešā veidā neļautu izrādīt savu nogurumu, aizkaitinājumu, neapmierinātību. Tu nekad partnerim nesaki, ko patiešām vēlies un jūti. Izvairies no attiecību izskaidrošanās un atklātiem konfliktiem. Bet tā rezultātā šāds godīgums "pa pusei" attiecībās ar tuvajiem sačākst un var arī beigties pavisam.

Protams, ka tas to nenozīmē. Bet pastāv atšķirība starp dzīvi, ko virza vērtības, un dzīvi, ko virza trauksme. Pirmās pamatā ir pārliecība, stingra izpratne par to, kā jārīkojas ar citiem. Tu esi labestīgs un taktisks, redzi, ko mēs visi izdzīvojam šajā mazajā punktiņā no lielā Visuma. Un tu izturies pret citiem tā, kā vēlētos, lai izturas pret tevi. Un tu to dari nevis tāpēc, ka tā jādara vai baidies no turpmākās vainas sajūtas, bet gan tādēļ, ka tāds ir tavs dzīvesveids. Bet tu vari pateikt arī "nē", rūpēties par sevi ne mazāk, kā par citiem, būt pārliecinošs un godīgs, neesot agresīvam un nenodarot kaitējumu.

Ja jūti, ka patiesībā esi noguris visu laiku būt labs, vai noguris no šāda dzīvesveida sekām, tas nozīmē – pienācis laiks izslēgt autopilotu un mainīt savu uzvedību.

Piebremzē un centies saprast, ko tu patiesībā jūti

Ja esi pieķēries patīkama cilvēka tēlam, turklāt visa veida attiecībās, visticamāk, lielu daļu laika tu pat nesaproti savas patiesās jūtas. Pirms ātri, ātri pacelt roku sanāksmē, kad lūdz atsaukties brīvprātīgos, pāris reižu dziļi ieelpo un pavaicā sev, vai no tiesas vēlies to darīt. Tas pats attiecas arī komunikācijā ar partneri: nepieļauj jau iepriekš izdomātus kompromisus, sākumā padomā, ko tu patiesībā vēlies. Ja tu to nevari uzreiz pateikt, pagaidi un no jauna sev pavaicā, ko jūti.

Mācies pateikt "nē"

Nepaceļot roku gaisā, tu arī saki "nē", tomēr ir vērts iemācīties izteikt atteikumu daudz aktīvāk. Runa ir par robežu novilkšanu. Piemēram, ja tev lūdz iesaistīties skolas vecāku padomē, bet tu nemaz to nevēlies, tad tā arī pasaki: "Nē!". Vēl labāk – savu nevēlēšanos kaut ko darīt paziņot jau pirms tevi vispār kāds to lūdz, lai citi uzreiz saprastu tavu pozīciju. Ja ir pārāk grūti pateikt atteikt kādam personīgi, atstāj vēsti balss pastā vai uzraksti ziņu. Vienkārši izdari to!

Izmanto dusmas kā informāciju

Pievērs uzmanību tām situācijām, kurās jūti dusmas, aizkaitinājumu vai aizvainojumu. Izmanto šo informāciju kā norādi uz to, kas tev nepatīk un ko tu sagaidi. Pavēsti par to skaļi.

Esi godīgāks

Būt godīgam – no vienas puses tas nozīmē paziņot par savām robežām, bet no otras – veikt soli pretī daudz tuvākām attiecībām. Atsakies no mazvērtīgiem, īsiem dialogiem par labu daudz dziļākām un atklātākām sarunām, pasaki tiem, kuri līdzās, kā tu patiesībā jūties, nevis mētājies ar dežūrfrāzēm "viss ir labi!"

Cīnies ar iekšējo kritiķi

Tavas kritiķa balsis sajuks prātā, kad tu sāksi rīkoties saskaņā ar iepriekš minēto. Tu jutīsies vainīgs. Tev šķitīs, ka pasaule tevi nicinās un notiks kaut kas šausmīgs. Tā vienmēr mēdz notikt, kad lauz ierastos modeļus. Pāris reižu dziļi ieelpo un turpini tādā pašā garā.