"Sveiki! Pirms pieciem gadiem tika noslēgts uztura līgums. Esmu uztura devējs, visus šos piecus gadus uztura ņēmēju nekas neapmierina, viņai ir 94 gadi. Uztura līgumā norādīts, ka uztura devējam jānodrošina uzturs, medikamenti, apģērbs, aprūpe, siltums. Līguma ikmēneša uzturs novērtēts 250 eiro apmērā. Esmu ieguldījis vairākus tūkstošus eiro apkures sistēmā, tāpat mājā ir veikts remonts (ieguldīju četrus tūkstošus eiro), savests kārtībā pagalms, viņa ir vesta pie ārstiem, uz veikaliem, kapiem. Daļu naudas izmantoju apkurei, kas vidēji veido pusi no uztura maksas mēnesī, otru daļu pārskaitu uz kontu uztura ņēmējai. Bet vienalga viss ir slikti! Viņa grib, lai es pilnībā apmaksātu visu – uzturu, medikamentus u. c. Bet mums ir vienošanās par 250 eiro mēnesī, nevis vairāk! Principā, tīrot apkures katlu, skursteni, nēsājot kurināmo, gādājot par to, vadājot viņu pie ārstiem, uz kapiem, veikaliem, uzturot māju tehniski labā stāvoklī, es ieguldu savu darbu un laiku. Vai tas neko nemaksā?
Pastāvīgi tieku šantažēts, ka viņa ies pie juristiem, uz tiesu, kas jau notiek. Kā rīkoties, ja es pildu savas saistības noteiktajā apmērā? Vai man ir jāuztraucas, jo viņa grib lauzt līgumu? Mans kopējais ieguldījums ar uztura naudu un remontiem ir ap 25 000 eiro, bet arī tas nav labi… Vēlētos saņemt iespējami detalizētu atbildi," pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Jānis.