Kāpēc pieaugušie bērni nekādi nespēj iekļauties reālajā dzīvē  (2)

Par to, ar kādām problēmām saskaras šādi cilvēki, vietnē "Psychology Today" skaidro psihologs Džefrijs Bernstains.

Tāds cilvēks visādi cenšas izvairīties no atbildības par sevi un savu dzīvi, nevēlas pieņemt lēmumus, jo to taču viņa vietā var izdarīt vecāki. Piemēram, pieaudzis bērns nespēj noturēties nevienā darbavietā ilgāk par mēnesi un vienlaikus pastāvīgi prasa naudu no vecākiem. Vai arī nespēj izveidot stabilas attiecības, jo nemitīgi konsultējas ar mammu par visiem savas dzīves aspektiem.

Dažreiz vecāki, paši to nemaz it kā nevēloties, problēmu vēl tikai padziļina, atrisinot visas sava pieaugušā bērna problēmas.

Šajā gadījumā vecākiem ir milzīga loma bērnu izkropļotajā realitātes uztverē, jo viņi paši veido un uztur atkarības un izvairīšanās apburto loku. Piemēram, vecāki nevēlas, lai viņu bērns cieš un dod viņam naudu atkarību veicinošu vielu iegādei, tā vietā, lai noteiktu skaidras robežas un palīdzētu viņam atrast profesionālu palīdzību.

Daži cilvēki tik ļoti baidās izgāzties, ka vienkārši atsakās riskēt un pieņemt izaicinājumus. Šīs bailes var viņus tiktāl paralizēt, ka viņi labāk izvēlas galvu iebāzt smiltīs, lai tikai nebūtu jāsaskaras ar pieaugušo dzīves realitāti.

Pirmkārt, vissvarīgākās no tām – spējas kontrolēt sevi un risināt problēmas. Šo prasmju trūkums var būt dažādu apstākļu sekas, tostarp dabiski zema emocionālā intelekta un vecāku hiperaprūpe bērnībā vai pusaudža gados.

Paaugstinātas gaidas par savu dzīvi kopumā, panākumiem, attiecībām utt. – tas viss rada vilšanos
un notiek atteikšanās pieņemt tos reālos dzīves apstākļus, kuros cilvēks atrodas.

Saskaroties ar pieaugušo dzīves izaicinājumiem un problēmām, pieaugušie bērni cenšas aizbēgt no neērtās realitātes ilūziju pasaulē. Tas var būt jebkas – datorspēles, narkotikas, fantāzija, nebeidzamas ballītes, mūzika. Taču diemžēl bēgšana no realitātes sniedz tikai īslaicīgu atvieglojumu.

Turpinājumā lasi citus "Delfi Life" arhīva rakstus par šo pašu tēmu – kā vecāki, paši nemaz to nepamanot, audzina bērnus, kuri vēlāk nespēs kļūt par gana pieaugušiem cilvēkiem, kā sadzīvot romantiskās attiecībās, ja tev pagadījies šāds, līdz galam nepieaudzis cilvēks.

Bieži mēs tālāk pieminētās frāzes pasakām, pavisam nepiedomājot, kādas sekas tās var uz bērniem atstāt. Visbiežāk tas notiek, kad esam noguruši, satraukti un vispār – stresa stāvoklī. Tās burtiski pašas izlido no mutes. Jo, redz, tās ir tieši tās pašas frāzes, kuras mūs ir dziļi ievainojušas bērnībā.

Lasīt vairāk

"Mans dēls negrib pieaugt", "Viņam jau ir 25 gadi, bet turpina dzīvot ar mums, ne par ko, izņemot datoru, neinteresējas, viņam pat meitenes nav!" Bieži vien mammas vizītēs pie speciālistiem – psihologiem, psihoterapeitiem un citiem – žēlojas par saviem bērniem, kuri sasnieguši pusaudža vai jaunieša vecumu. Bērni ne par ko neinteresējas, netiecas pēc pieaugušo dzīves, izvairās no atbildības, bieži paliek zem vecāku aprūpes spārna līdz pat 25-30 gadu vecumam. Kāpēc viņi negrib pieaugt? Kā izaudzināt atbildīgu un patstāvīgu bērnu?

Lasīt vairāk

Daudzi no mums kritiku no vecākās paaudzes uztver kā kaut ko aizvainojošu. Bezgalīgās vecāku pretenzijas pret saviem jau pieaugušajiem bērniem ir viens no biežākajiem ģimenes konfliktu iemesliem. Un nav runa tikai par dažādiem pasaules skatījumiem starp divām paaudzēm.

Lasīt vairāk

Neprot pieņemt lēmumus, par visu konsultējas ar mammu. Ja tavs partneris ir "memmes dēliņš", gatavojies ilgam un nopietnam darbam, lai izveidotu labas savstarpējās attiecības.

Lasīt vairāk

Trauksme, depresija, neprasme kontrolēt emocijas vai izteikt tās, zema pašapziņa, līdzatkarība attiecībās – tā ir vien maza daļa no sekām, kuras mēdz piemeklēt tos, kuri auguši toksiskā ģimenē.

Lasīt vairāk

Lai cik gadu viņiem nebūtu – 18, 25 vai pat 40, bērni saviem vecākiem allaž paliks bērni. Tā tas ir no dabas radīts, un no tā neizbēgt, bet, lūk, savstarpējās mijiedarbības raksturam ar gadiem gan vajadzētu mainīties! Tomēr ne visām ģimenēm izdodas pārkārtoties, dažas turpina spēlēt "meitās un mammās" pēc vecajiem noteikumiem. Daudzi vecāki ar grūtībām palaiž savas atvases pieaugušo dzīvē, bet bērnos tas rada tikai agresiju. Kā no tā izvairīties?

Lasīt vairāk

Vecāki saviem bērniem var vien šķist ideāli, bet patiesībā arī viņiem ir savi trūkumi, kompleksi, vājības. Kā tas ir – piedzīvot bērnību ar nebūt ne ideāliem vecākiem un ko darīt ar traumatisko pieredzi, kas ar to saistīta? Nē, nav obligāta "pieņemšana", "piedošana", "pateicība" vecākiem: ikvienam ir tiesības uz jebkurām jūtām pret saviem radītājiem.

Lasīt vairāk

Ir labi rūpēties par sevi un bērniem, tomēr, ja dominē mātes arhetips un sieviete ir pārāk aizrāvusies ar mātes lomu, tas var negatīvi ietekmēt bērna attīstību, dažreiz pat var veidoties regress.

Lasīt vairāk

Kļūt par sievieti nav iespējams bez mātes tēla. Lai kas arī nenotiktu, vienmēr ir klātesošs sievietes tēls, ar kura palīdzību meitene saprot, ko tas nozīmē – būt sievietei. Ja reiz esmu piedzimusi kā meitene, kas no tā izriet? Bet izriet ļoti dažādas lietas, dažreiz arī pavisam pretējas noteiktajiem standartiem. Atkarībā no tā, kādas attiecības ir starp māti un meitu, tiks ielikti arī attiecīgi sievišķības pamati.

Lasīt vairāk