bērni emocionālā inteliģence emocijas empātija zīmējumi
Foto: Shutterstock
Jau vairākus gadus sabiedrībā norit diskusijas par iekļaujošās izglītības plusiem un mīnusiem. Te arī viens konkrētāks piemērs, par ko vēsta kāda mamma – bērnudārza grupiņā ir bērns ar uzvedības traucējumiem, kurš esot fiziski un emocionāli vardarbīgs pret pārējiem 20 bērniem. Vecāki vēlas zināt, kādas ir šo pārējo bērnu tiesības justies drošībā. Situāciju skaidro Valsts izglītības satura centra speciāliste.

"Labdien! Pirmsskolas izglītības iestādes grupai pievienojies bērns ar uzvedības traucējumiem, ir fiziski un emocionāli vardarbīgs pret pārējiem 20 bērniem. Bērna vecāki uzstāj, ka viņiem ir tiesības izvēlēties izglītības iestādi, kurā bērns izglītojas. Kādas ir pārējo 20 bērnu/vecāku tiesības attiecībā uz savu bērnu drošību, fizisko un psiholoģisko veselību un kvalitatīvas izglītības iegūšanu? Ir uzrakstīts oficiāls iesniegums PII vadītājai no visas grupas vecākiem ar lūgumu rast situācijai risinājumu, taču saņemtā atbilde ir ļoti nekonkrēta: "Grupiņa strādā iekļaujošās izglītības virzienā, konsultējoties ar speciālistiem, tika uzsāktas darbības, kas veicina labvēlīgas vides veidošanos." Cik daudz mēs, pārējie vecāki, drīkstam pieprasīt pierādījumus tam, ka tiešām kaut kas reāli tiek darīts Jaunpienākušajam bērnam, iespējams, ir veselības traucējumi, kas izraisa šo situāciju, taču šādu informāciju mums nesniedz. Asistentu līdz piecu gadu vecumam nenodrošina (bērnam ir četri gadi), kā arī PII atbalsta personāla nav (ja neskaita metodiķi vai veselības speciālistu). Lieki piebilst, ka jau otro mēnesi agresīvā bērna uzvedībā nav bijušas izmaiņas, taču pārējie bērni ir kļuvuši nervozāki, noslēgtāki, bieži satraucas un raud," pēc padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Sintija

Atbild Valsts izglītības satura centra Speciālās izglītības nodaļas vadītāja Anita Falka un LV portāla pārstāve Santa Galiņa: "Lai sniegtu atbildi uz jūsu jautājumu, sazinājāmies ar Valsts izglītības satura centru. Izglītības satura departamenta Iekļaujošās un speciālās izglītības nodaļas vadītāja Anita Falka paskaidroja, ka šādā gadījumā būtiski zināt Izglītības likuma 58. pantu, kas nosaka vecāku pienākumus izglītības procesā. Šis likuma pants paredz, ka vecākiem vai personām, kas realizē aizgādību, ir pienākums savu spēju un materiālo iespēju robežās nodrošināt ģimenē bērna izglītošanai, veselībai, attīstībai un sadzīvei nepieciešamos apstākļus. Tāpat vecāku pienākums ir informēt izglītības iestādes vadītāju par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas. Vecāki ir atbildīgi arī par to, lai bērns iegūtu obligāto izglītību, par sadarbību ar izglītības iestādi, tās pedagogiem un citām izglītības procesa īstenošanā iesaistītajām personām, par sadarbību ar pašvaldību bērna izglītības nodrošināšanas jautājumos, kā arī par savlaicīgas informācijas sniegšanu par bērna veselības stāvokli un jebkādiem citiem apstākļiem, kas var ietekmēt izglītības programmas apguvi un tajā iesaistītās personas.

Ir svarīgi, lai izglītības iestāde ievērotu saistošos Ministru kabineta noteikumus "Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos". Tie paredz, ka gadījumos, ja nepilngadīgais izglītojamais izglītības iestādē vai tās organizētajos vai atbalstītajos pasākumos apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, izglītības iestādes darbinieks iespējami īsā laikā informē vadītāju par izglītojamā uzvedību. Iestādes vadītājam jānodrošina izglītojamajam, kurš apdraud savu vai citu personu drošību, veselību vai dzīvību, vai citiem minētā izglītojamā grupas, klases vai kursa biedriem izglītības programmas apguvi citā telpā izglītības iestādes pedagoga klātbūtnē. Izglītības programmas apguve citā telpā var ilgt ne ilgāk kā līdz attiecīgās dienas beigām.

Savukārt, lai problēma tiktu risināta ilgtermiņā, šie paši Ministru kabineta noteikumi noteic, ka izglītības iestādes vadītājam jānoskaidro vardarbīgā izglītojamā rīcības iemesli un jāizstrādā konkrēti un izmērāmi turpmākie uzdevumi sadarbībai ar vecākiem. Tāpat vadītājam jāizstrādā izglītojamā vajadzībām un situācijai atbilstošs atbalsta pasākumu plāns un jāuzrauga šajā plānā ietverto atbalsta pasākumu īstenošana, kā arī jāinformē iestādes dibinātājs (izņemot valsts dibinātu izglītības iestādi) par notikušo pasākumu un plānotajiem atbalsta pasākumiem. Vadītāja pienākums ir arī rakstveidā informēt bērna vecākus par izglītojamā uzvedību un nepieciešamo vecāku sadarbību ar izglītības iestādi.

Apkopojot iepriekš minēto, norādām, ka situācija ir jārisina izglītības iestādei, savukārt bērna vecāku pienākums ir sadarboties."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!