Aizkustinoši, motivējoši un spēcinoši: 2023. gada cilvēkstāsti

Tavs kaimiņš, kolēģis darbā, vietējā veikala pārdevēja – viņi visi, iespējams, aizrauj ar kaut ko īpašu. Tikai vēl nav nonākuši stāsta varoņa tēlā...

Piedāvājam atskatīties uz "Delfi" 2023. gadā veidoto cilvēkstāstu izlasi. Šie raksti aizrāva "Delfi Life" lasītājus. Tajos radīsi gana daudz mīlestības, spēka, iedvesmas, motivācijas, izaugsmes, – arī kādu asaru varēsi nobirdināt.

Bija 1995. gada vasara, kad toreiz 20 gadus vecais Jānis Bībers kopā ar draugu Andri sakravāja čemodānu, atrodot vietu arī volejbola bumbai, un iesēdās lidmašīnā uz Ameriku. Ņujorkā dzīvoja viņa radi, kuri par divu latviešu ierašanos uzzināja, kad viņiem pieklauvēja pie durvīm. Kopš tā laika ir pagājuši 28 gadi, – Jānis šovasar dzimtenē ciemojās pirmo reizi. Tādi bija apstākļi. Un sevi izaicināja – līdz mātes kapam Viesītē no lidostas Rīgā dosies ar kājām.
Lasīt vairāk

Ir cilvēki, par kuriem gribas teikt – viņus gadi neskar, viņi aizvien ir jauni un vitāli, proti, ar savu piemēru nomierina, ka dzīvē daudz kas var sākties pēc 40, 50, 60... Un šāds piemērs ir Anita Zālīte, kura dažādas aktivitātes sākusi izmēģināt neierastā vecumā.
Lasīt vairāk

Cienīt un godāt tautastērpu, uzturēt to kārtīgu, neēst čipsus, saldējumu un nedzert kolu, kad tas uzģērbts, – to kopš mazām dienām māca mazajiem dejotājiem bērnu deju kolektīvā "Teiksmiņa". "Mācām būt par latviešiem," ar nenoslēpjamu dzirksti acīs saka Inga Pulmane, "Teiksmiņas" vadītāja, bijusī valsts deju ansambļa "Daile" profesionālā dejotāja, soliste. Prīma tautastērpā – to viennozīmīgi var teikt gan par Ingu, gan viņas meitām Kati un Bertu, kā arī mazmeitiņu Miju. Šī ir ģimene, kurā tautas dejas nav hobijs, bet mūža mīlestība un arī darbs.
Lasīt vairāk

Psiholoģe Iveta Ozola-Cīrule astoņus gadus ar ģimeni nodzīvoja ārzemēs – Īrijā un Vācijā. Pirms diviem gadiem pandēmijas dēļ atgriezās Latvijā. Viņa stāsta par to, ka nav nebūt viegli būt līdzbraucējam partnerim uz ārzemēm un pārāk daudz brīvā laika padara depresīvu, kā atšķiras attieksme pret bērniem Latvijā un viņas mītnes valstīs, kādēļ atgriežoties bieži vien cilvēki piedzīvo vilšanos un vai to piedzīvojusi arī viņa.
Lasīt vairāk

Ukrainiete Marija Sokola kopš pagājušā gada 29. aprīļa katru mēnesi 29. datumā savā "Facebook" kontā ieraksta laiku, kas pagājis, kopš viņas brālis, civiliedzīvotājs Boriss Klečovs no Melitopoles, saņemts gūstā. Zvani, iesniegumi, informācijas drumslu savākšana, lai vismaz zinātu, ka brālis ir dzīvs. "Tas ir ļoti briesmīgs stāvoklis, ko grūti aprakstīt vārdiem – es izjūtu zaudējumu, taču – par dzīvu cilvēku. Tas ir tāds kā bipolārs stāvoklis, kad tev tuvais cilvēks ir atņemts un tu nevari viņam piezvanīt, nezini, kas ar viņu notiek, zini vien to, ka viņš ir apdraudēts, un nav jausmas, kā viss beigsies. Tu visu laiku sēro un vienlaikus ceri..." tā Marija apraksta šīs desmit mēnešus ilgās mokošās sajūtas.
Lasīt vairāk

Sandiju un Mārtiņu Santus man iesaka kā pāri, kas prot viens otru pārsteigt. Apciemoju abus viņu vadītajā "Aizputes vīnu" pagrabiņā neilgi pēc piektās kāzu jubilejas. Ienākot pārņem sajūta, ka esmu iegājusi citā gadsimtā, – pa trepēm, cauri vīna pagrabam, garām lielām vīna mucām un pudelēm nonāku garenā telpā ar gariem galdiem, leti ar vīniem vienā un klavierēm otrā pusē. Gaisā jūtama vīna rūgšanas smarža. Pa vidu telpā ar sārtu samtu apvilktā senlaicīga stila krēslā iesēžas Sandija, Mārtiņš viņai to ierāda, bilstot – karalienes krēslā.
Lasīt vairāk

"Mans bērns nepiedzima kā visi citi," saka Lins Umbrass, kurš pusi savas dzīves ir pavadījis ASV. Viņš teic, ka ka mīl viņu tāpat kā veselo, vecāko, dēlu. "Ar manu mīlestību pietiks abiem, tas nekas, ka grūtākās dienās viens var skriet ātrāk, bet otrs nevar paiet," viņš saka.
Lasīt vairāk

Nekustamo īpašumu speciāliste Līga pirms vairāk nekā desmit gadiem bija palikusi viena pēc šķirtas laulības un ar mazu meitiņu uz rokām. Apjukums, sāpes un neticība nākotnei. Tomēr tajā nozīmīga loma atradās uzņēmējam Gatim Rūtiņam. Šobrīd Rūtiņu ģimene audzina trīs bērnus, ir tikuši pāri milzu finansiālai krīzei un ir gatavi dalīties savā laulību aizsākšanās un turpināšanās stāstā, kur viss nav tikai kā augšupejoša līkne.
Lasīt vairāk

"Sākumā es neko neredzēju – katrai mammai liekas, ka viņas bērns ir ideāls. Es pat jūsmoju par sava bērna omulību," tā stāstu par nu jau piecpadsmitgadīgo dēlu Hugo Pupiņu un viņa ķermeniskajām pārmaiņām sāk mamma Inga Ziņģe-Pupiņa. "Hugucis omulīgs bijis vienmēr, viņam vienmēr paticis gardi paēst. Tomēr kādā brīdī es pamanīju – viņam sāk parādīties "rokturīši", izgāzies puncītis... Manīju, ka viņam pašam radies diskomforts par ķermeni," viņa atceras. Mammai izdevās uztvert pirmo pavedienu, kā dēla dzīvesveidā ieviest pārmaiņas, un tālāk jau Hugo pats rada citus pavedienus. Tā agrākais sporta nīdējs iemīlējis sportu un veselīgu uzturu un nu jau var pamācīt mammu.
Lasīt vairāk

Pensionētā skolotāja Mirdza Kagaine laulībā ar Voldemāru, kurš arī bijis skolotājs, kā viņa dēvē, "fizkultūrietis", pavadījusi 54 gadus – jubileja nosvinēta septembrī. "Vīrs nekad nav palaidis garām kāzu jubileju. Parasti to svinam ar izbraucieniem – paņemam piknika grozu un dodamies divatā kaut kur Kurzemē," atklāj Mirdza. Viņa neizkrāso kopdzīves gadus un stāsta gan par jūsmīgo periodu, gan grūto laiku, atbalstu un to, ko būtu gribējies piedzīvot citādi.
Lasīt vairāk

Kā lai īsā, kodolīgā un atbilstošā sentencē ietver fiziskās un emocionālās pārmaiņas, kas rodas, diviem pieaugušajiem nolemjot iet katram savu ceļu un šajās krustcelēs vēl lūkojot neatstāt mazu cilvēkbērnu, kam ļoti, ļoti, ļoti sāp?
Lasīt vairāk

"Mēs nenorādījām konkrētu vecumu bērnam, par kuru vēlētos rūpēties, jo uzskatām, ka reizēm dzīvē cilvēki atnāk negaidīti. Tā mūsu ģimenē parādījās Mants. Mēs neplānojām audzināt pusaudzi, bet tā vienkārši notika. Tagad priecājos, ka bijām atvērti dažādām izvēlēm," portālam "Delfi.lt" stāsta Šiluvā, Lietuvā, dzīvojošā Valdone.
Lasīt vairāk

Rados bija "labais" onkulis, kurš kādā dienā paņēma aiz rokas toreiz četrus gadus veco Ingu un veda pastaigā gar skaisto Aiviekstes krastu. Tālu, tālu viņi gāja. Un tad notika neiedomājamais, kas mazā meitēna psihē iededzināja dziļas, sāpīgas un ilgi dziedējamas brūces. Onkulis meiteni izvaroja. Tā bija pirmā epizode, kurai neilgi pēc tam sekoja otra – šķūnītī ar kaimiņu jaunieti, vēl divi citi pieturēja durvis.
Lasīt vairāk

Simtgadnieks pie automašīnas stūres – vai spēj ko tādu iedomāties? Mierīgi, ja runā par Skaidrīti Teremtu, kurai apaļā jubileja gaidāma nākamā gada pavasarī. Viņa gan pati pasmej, ka drošāk būtu sēdināt viņu pie auto bez motora. Bet tā nav tiesa, Skaidrīte ir ļoti žiperīga, ar labu veselību, asu prātu, perfektu atmiņu un lielisku humora izjūtu, turklāt joprojām aktīvi līdzdarbojas sabiedriskajā dzīvē. Viena no kundzes nodarbēm – dienas centrā "Ķengarags" mācīt citiem pensionāriem angļu valodu, jo ir diplomēta šīs svešvalodas skolotāja, lai gan ar bērniem nav strādājusi nevienu dienu. Viņai tas bija liegts tā laika režīma dēļ.
Lasīt vairāk

Lai gan autosports pirmajā brīdī šķiet vīrišķīga nodarbošanās, ar to aizraujas arī sievietes un bērni. Jēkabpiliete Katrīna šobrīd ir vienīgā meitene, kas pārstāv Jēkabpili autosporta sacensībās. Viņai šis vaļasprieks ļoti patīk, ir sasniegti arī pirmie panākumi.
Lasīt vairāk

Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, krāšņu puķu un sakņaugu dārza ieskauta, stāv mājiņa balta. Tajā mīt Ozoliņu pāris – Ināra un Guntis, abi jau pensijas vecumā, abi dzīvē piedzīvojuši gan neaprakstāmus prieka mirkļus, gan sāļas asaras. "Būs labi" – savā ziņā tas ir Ināras kundzes moto, tā viņa mierina sevi un citus, jo citādi nebūtu tikusi pāri tiem pārdzīvojumiem, kurus liktenis reiz piespēlējis. Patiesībā divreiz.
Lasīt vairāk

Dienā, kad visa Latvija pārdzīvoja Līgo nakts un Jāņu dienas sekas, Jolanta Tarvida ieguva bronzas medaļu 2023. gada Eiropas spēlēs taekvondo (svara kategorijā līdz 62 kilogramiem). Viņa apliecina, ka vienmēr kaut kas ir jāziedo, ka sasniegumu pamatā ir smags darbs ne vien pie fiziskās formas, bet arī emocionālās veselības.
Lasīt vairāk

"Pagājušais gads bija manas dzīves izaicinājuma, pagrieziena gads," stāstu iesāk Sanita Indriksone, viegli notraušot asaru. "Man likās, ka esmu tikusi tam visam pāri... 19. augustā man mājas pagalmā uzbrauca mašīna. Es gāju pāri ielai apdzīvotā vietā, nav atbildes, kā es neredzēju mašīnu, un šoferim nav atbildes, kā viņš neredzēja mani. Cik nu es atceros, tiku uzmesta uz mašīnas virsmas, tad pret stiklu, tad pret zemi." Kopš avārijas pagājuši astoņi mēneši, kas bija kā pilnas slodzes darbs pie fizioterapeitiem, kur caur sāpēm Sanita iekustinājusi labo roku. Un viņa nav atteikusies šogad atkal rīkot pārgājienu Gulbenē.
Lasīt vairāk

Ja esi pārliecināts, ka spēja ne tikai skaisti zīmēt, bet arī gleznot tik labi, lai to sauktu par maizes darbu, ir šūpulī ielikta prasme, mūsdienīgā māksliniece Elīna Zaķe ar tevi varētu pastrīdēties. 25 gadus vecā Elīna radošās prasmes apguvusi pašmācības ceļā, un ļoti labi saprot, ko nozīmē "ar vistas kāju" uzskribelēts zīmējums. Mākslinieces gleznās ietvertais vēstījums teju vai iesit kā ar āmuri pa pieri, un tieši to viņa vēlējusies panākt – radīt nedaudz ironisku un popkultūras motīviem pārbagātu mākslu, kuras vēstījums nav stundām ilgi jācenšas izlobīt.
Lasīt vairāk

"Bērnībā nebija lielāka prieka kā tad, kad govs norāvās no saites. Bizoju pakaļ. Tāpat vēlāk – skriet, skriet un visus noskriet. Būt pirmajai. Tā es visu mūžu skrienu gan tiešā, gan netiešā nozīmē," saka Aina Alksne, sporta meistare vieglatlētikā. Šomēnes viņa svinēs 92. dzimšanas dienu. Lai gan vecums cienījams, Aina turpina "skriet" – trīs reizes nedēļā citām seniora vecumu sasniegušām kundzēm māca līnijdejas. Kustība un nemitīga prāta asināšana ir Ainas "firmas zīme", kā nodzīvot garu mūžu, turklāt joprojām būt aktīvai, būt noderīgai sabiedrībai un ģimenei.
Lasīt vairāk