"Ķīmisko analīžu nav, taču zinoši cilvēki teic, ka viņa pēdējā laika izskats un uzvedība liecināja par amfetamīna lietošanu ilgākā laika periodā. Oficiālais slēdziens: kardiomiopātija, ko izraisījusi vielu lietošana," tā par Andra nāves cēloni pastāstīja Anda.
Jau vēstījām, ka 18. decembrī mūžībā devās vidējās paaudzes dzejnieks Andris Ogriņš, kuru dzejas mīļotāji iepazina ar dzejas krājumiem "Es zvēru pie kraukļiem" un "Pēdējā santīma grāmata".
Ogriņš savā dzejā regulāri pievērsās eksistenciāliem jautājumiem.
Andris Ogriņš dzimis 1975. gadā, liecina informācija portālā "literatura.lv".
Viņam iznākuši septiņi dzejas krājumi "Es zvēru pie kraukļiem" (2008), "Zem pulksteņa pulkstenis" (2011), "Pēdējā santīma grāmata" [dzejproza] (2012), "Plaukstu šķērsielas" (2015), "Debesu punkti" (201), "tā putna diena" (2019), "Kā būtu ja tevis nebūtu epikūr" (2021).
Astotais un nu arī pēdējais krājums "Par bites tiesu", iznāca šogad.
Par pirmo dzejoļu krājumu "Es zvēru pie kraukļiem" 2008. gadā piešķirta Literatūras gada balva nominācijā "Spilgtākā debija", kā arī Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas domes Izcilības stipendija.
Kopā ar Māri Salēju atdzejojis Oļega Ļencoja dzejoļu krājumu "Pieceļas ieelpo..." (2014).
Šajā rakstā: "Anda Ogriņa: Vēlos pateikt patiesību, jo... Andris ir miris" bijusī dzīvesbiedre izstāsta skaudro patiesību par dzejnieku – par viņa aizraušanos ar apreibinošām vielām un pārsteidzoši vieglo to pieejamību Latvijā.