Jautājums: Ko darīt, ja vīrs manī vairs nesaskata sievieti, bet gan savu vecmāmiņu, māti un vēlas, lai es uzņemos viņu funkcijas: pažēloju, nomierinu, uzklausu, dodu padomu? Sajūta reizēm tāda, ka dzīvoju ar piecgadīgu izlutinātu un gražīgu puišeli.

Reiz es biju viņam gan sieva, gan mīļākā, gan draugs. Bet... šo mīļāko pameta (kļuva garlaicīga - vienmēr blakus), sievu krāpa (tai sadzima bērni, vienmēr bija pārgurusi, bet aukle dārgi maksāja), draugu pievīla (nicināšana, ciniska izturēšanās, aizskarošas piezīmes).

Šobrīd nav palicis vairs nekas. Vien reizēm zilumi no pārlieku lielas centības piespiest mani darīt to, ko vēlas viņš. Un tas ir: draudzīgas attiecības, kad mājās viss uzkopts, izgatavotas viņa iecienītās vakariņas, krekli tīri un izgludināti, bērnu sekmes labas, sieva sakopta, vienmēr smaidīga, dzirkstoša, vajadzības gadījumā aizved, atved, uzklausa vīra dienas problēmas, sagaida ar mīļu skūpstu, maigu glāstu (tikai līdz jostas vietai!), līdzjūtīgi un saprotoši uzklausa arī ar mīļāko radušās problēmas, dod saprātīgus padomus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit