Emigrējušo latviešu portālā "Baltic Ireland" jau teju gadu ilgst aptauja, kurā lietotājiem vaicāts, vai joprojām Īrija šķiet viņu sapņu zeme. Kā zināms, dižkrīzes periodā pirms 15 gadiem daudzi tautieši turp devās labākas dzīves meklējumos. Saskaņā ar pēdējiem tautas skaitīšanas datiem, Īrijā mitinās 18 300 Latvijas pilsoņu. 441 no tiem atbildējis uz "Baltic Ireland" uzdoto jautājumu.
Saskaņā ar aptaujas datiem, 45 procenti no atbildējušajiem pošas Īrijā nodzīvot visu savu atlikušo mūžu, un tā ir lielākā respondentu daļa.
29 procenti no portāla lietotājiem grasās šajā zemē rezidēt līdz pensijai, četri procenti jau sakravājuši čemodānus prom braukšanai, 13 procenti savu aizbraukšanu kā iespējamu redz tuvākajos gados, bet deviņi procenti ir svārstīgi – nevar saprast, palikt vai doties prom.
Jāpiebilst, ka nelielā aptauja portālā aizsākta 2023. gada 6. jūlijā un nav noslēgta līdz šim, tādējādi dati var mainīties līdz ar katru jaunu nobalsojušo.
Pērn oktobrī "Baltic Ireland" publiskoja svaigākos tautas skaitīšanas datus, kas apkopo ainu 2022. gadā. Latvijas valstspiederīgo kopiena ir 18 300 cilvēku liela, no tiem apmēram 10 tūkstoši ir sievietes, astoņi tūkstoši – vīriešu. Vairāk nekā diviem tūkstošiem cilvēku ir Īrijas-Latvijas dubultpilsonība.
15 349 cilvēki norādījuši, ka viņu saziņas valoda mājās ir latviešu valoda, 3430 mājās runā krieviski.
Īrijā dzīvojošo Latvijas pilsoņu vidējais vecums ir 36,3 gadi.
