Viss noslēpums burvju burbuļos! Kā ķīniešu studenta tējas bodīte iekaroja Rīgu  (2)

Sarunājamies agrā rīta stundā, kad vecpilsētu vēl nav piepildījuši tūristi. Šaurajā veikaliņā Riharda Vāgnera ielā esam tikai mēs, neviena cita. Jaunais uzņēmējs ar lepnumu mani pavada pie letes, kur acis sāk zibēt uz visām pusēm, redzot raibās želejas bumbiņas: zemenes, citroni, guava, persiki, – kas tik te nav!

Aiz muguras divi ledusskapji, kas stāvgrūdām piepildīti ar svaigiem augļiem un ledu. Košā ēdienkarte vēsta, ka vienā glāzē cukura daudzums pēc klienta vēlēšanās var sasniegt... 70 procentus! "Standarta porcijā ir tikai 20 procenti," saimnieks steidz mierināt. Sarunājamies angļu valodā, biežākais vārds, ko dzirdu – "cool!" ("Stilīgi!"). Optimisma un smaidu mūsu sarunu biedram nudien netrūkst!

Pan Kaihua Latvijā dzīvo jau septiņus gadus – šurp atbraucis no Cindao, lielas pilsētas Dzeltenās jūras piekrastē, lai Rīgas Tehniskajā universitātē studētu datorzinības maģistrantūrā.

"Latvija bija mana pirmā Eiropas valsts. Protams, pēc Ķīnas it viss šķita jauns un neparasts! Cindao ir ļoti moderna pilsēta, savā ziņā līdzīga Šanhajai. Dinamiska, ar daudziem debesskrāpjiem, platām ielām un blīvu cilvēku plūsmu, kas nemitīgi kaut kur steidzas. Rīga tādā ziņā ir jauka, maza pilsētiņa – omulīga un skaista. Pārceļoties mans dzīves temps būtiski samazinājās. Mani ļoti pārsteidza viduslaiku centrs un platās ietves – neko tādu agrāk nebiju redzējis," stāsta Pan Kaihua.