Mūsu emocionālais stāvoklis var manāmi mainīties vienas darba dienas laikā. Tikšanās, "karsti" termiņi, neatbildētas vēstules un citi uzdevumi no darāmo darba saraksta piespiež mūs pārslēgties starp dažādām jūtām, – no bailēm līdz vilšanās un gandarījumam. Bet arvien biežāk darba laikā cilvēki piedzīvo spēcīgākas un toksiskākas emocijas: dusmas.
Aptaujas laikā, ko 2022. gadā veica sociālā kompānija "Gallup", 21 procents strādājošo atzinuši, ka iepriekšējā dienā darbā bijuši dusmīgi. Sarežģītu emociju pārdzīvošana darba vietā ir saistīta ar hipertensijas, sirds slimību, depresijas un citu problēmu attīstību. Tajā pašā laikā dusmas ne tikai kaitē mūsu veselībai, bet arī traucē mūsu profesionālo pienākumu veikšanai. Dusmas var izjaukt kognitīvos procesus, samazinot produktivitāti un motivāciju.
Pilnībā izvairīties no dusmošanās darbā nav iespējams. Tās var izraisīt jebkas, piemēram, mikroagresija un konflikti ar kolēģiem vai bailes pazaudēt darbu. Lai saglabātu mieru un rūpētos par savu fizisko un garīgo labsajūtu, eksperti vietnē "Fortune Well" iesaka rīkoties, ievērojot dažus galvenos pamatprincipus.
Izproti trigerus
Kad tu zini stimulus, kas izraisa tavas emocionālās reakcijas, tu atrodies soli priekšā savām dusmām. Iespējams, kāds no taviem kolēģiem katru tikšanos sāk ar aizvainojošu joku vai pastāvīgi parāda tevi neizdevīgā gaismā priekšniekam. Padomā par situācijām, kurās visbiežāk jūties provocēts vai kļūsti par uzbrukumu objektu.
Modeļu noteikšana palīdzēs tev labāk izprast sevi un saprast tava kairinājuma patieso cēloni. Piemēram, situācija ar tavu priekšnieku var atgādināt iepriekšējo darbu, kad kāds uzņēmās atzinību par taviem sasniegumiem un saņēma paaugstinājumu. To visu zinot, nākamreiz, kad sāksi dusmoties, izturēsies pret sevi ar līdzjūtību.
Atrodi aizsardzības mehānismus
Tās ir nelielas ikdienas darbības, kas palīdz mazināt trauksmi un dusmas. Visbiežāk šim nolūkam tiek ieteiktas apzinātības prakses vai elpošanas vingrinājumi, taču tu vari atrast savu ceļu. Piemēram, izmēģini šīs metodes:
Izmēģini pakāpenisku muskuļu relaksāciju. Tas ietver lēnu katra ķermeņa muskuļa sasprindzināšanu un atslābināšanu, vienlaikus koncentrējoties uz elpošanu. Šis vingrinājums nomierina nervu sistēmu;
Mainīt ķermeņa temperatūru. Piemēram, nomazgā seju ar aukstu ūdeni. Tas palīdz atbrīvoties no nevajadzīgām domām un ļauj konsekventāk spriest;
Spēcīgas kustības var nomierināt veģetatīvo nervu sistēmu, kas reaģē ārkārtēja stresa laikā. Tos var veikt diskrēti, piemēram, zem galda veidojot apļus ar plaukstas locītavām vai pieceļoties no galda un veicot dažas lielākas kustības.
Nomācošs stress pārņem darba ikdienu: ko darīt, lai satrauktos mazāk
Sagatavo rīcības plānu
Apvieno savas zināšanas par konkrētiem izraisītājiem un aizsardzības mehānismiem un izveido rīcības plānu pirms darba dienas sākuma. Padomā par to, ar ko tu mijiedarbosies un kā. Iedomājies, kādi apstākļi varētu ietekmēt tavus stimulus un kā tu varat izvairīties no šādām situācijām vai vismaz tām sagatavoties.
Šis vingrinājums palīdzēs paredzēt brīžus, kad, visticamāk, jutīsies dusmīgs vai aizkaitināms, un jau iepriekš "noregulēt" savus aizsardzības mehānismus.
Runā par to, kas tevi traucē
Kliegšana un pārsteidzīgi lēmumi tikai pasliktina situāciju. Tāpēc, tiklīdz pamani, ka tevī aug dusmas, mēģini dot sev nedaudz laika un neko neizlem uzreiz. Un nav svarīgi, par ko mēs runājam: piekrist vēl vienam uzdevumam vai atteikt papildu slodzi. Atgriezies pie saviem aizsardzības mehānismiem un izdari izvēli par labu savai mentālajai veselībai.
Tomēr dusmu pārvaldīšana darbā nenozīmē, ka tev ir jāklusē. Runā ar savu kolēģi vai priekšnieku un mierīgi paskaidro, kāpēc viņu rīcība ietekmēja tevi tā, kā viņi to darīja. Mērķis nav, lai viņi tev atvainotos, bet lai tu spētu izteikt savas emocijas un tās atbrīvot. Pavēsti citiem, kas noticis, kā tu jūties un vai tev ir nepieciešams atbalsts, lai tiktu ar to galā.
Rūpējies par sevi ārpus darba
Izejot no biroja vai aizverot klēpjdatoru darba dienas beigās mājās, ir pienācis laiks aktivitātēm, kas palīdzēs sasniegt līdzsvaru, pirms rīt viss sākas no jauna. Tā varētu būt meditācija, grāmatu lasīšana, fiziskas aktivitātes vai hobijs, kas uzlabo garastāvokli un sniedz laimi.
Mēs esam mazāk pakļauti dusmām, ja esam pozitīvi. Un, lai gan mēs nekad nevarēsim visu kontrolēt, mēs varam darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka mūsu dzīve ārpus darba liek mums izjust ko citu, izņemot dusmas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
