putni strīds konflikts dusmas
Foto: Shutterstock

"Labdien! Kā man rīkoties? Strādāju veikalā par administratori, izveidojās konflikts ar veikala vadītāju, kura darbinieku un klientu klātbūtnē nosauca mani par mežoni. Paskaidroja, ka es nevarot strādāt ar jaunpienācejiem kolektīvā, bet līdz šim man lūdza, lai jaunos darbiniekus apmācu," pēc padoma padoma "Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā Mārīte.

Atbild portāla pārstāve Zaida Kalniņa: "Tiesības uz cilvēka goda un cieņas aizsardzību ir noteiktas Satversmē, kā arī starptautiskajos tiesību aktos. ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 12. pants noteic: "Nedrīkst patvaļīgi iejaukties neviena personiskajā un ģimenes dzīvē, patvaļīgi apdraudēt viņa dzīvokļa neaizskaramību vai viņa korespondences noslēpumu vai nelikumīgi apdraudēt viņa godu un reputāciju. Katram cilvēkam ir tiesības uz likuma aizsardzību pret šādu iejaukšanos vai šādiem apdraudējumiem."

Neslavas celšana ir nepatiesas, personu nomelnojošas informācijas izplatīšana publiski – plašsaziņas līdzeklī, sapulcē, mītiņā u. tml. Savukārt goda aizskaršana vairāk attiecas uz apvainojumu, kurš var būt adresēts personai gan klātienē, gan neklātienē un parasti nav balstīts faktos, piemēram, pasakot, ka kāds cilvēks ir cūka.

Atšķirība starp goda aizskārumu un neslavas celšanu ir aizvainojuma seku smagumā. Proti, publiski izplatot nepamatotu informāciju, ka kāds cilvēks ir korumpants, tiek nodarīts kaitējums aizvainotās personas reputācijai, vainojot to noziegumā, kas var būtiski ietekmēt cilvēka dzīvi – radīt sarežģījumus profesionālajā karjerā un diskreditēt sabiedrības acīs kā iespējamu noziedznieku.

Nosaucot kādu par cūku, katram ir skaidrs, ka cilvēks, kuram šāds epitets veltīts, nevar būt minētais dzīvnieks un tā ir tikai aizvainojoša nolamāšana.

Neslavas celšana ir ievērojami kaitējošāka par goda un cieņas aizskārumu, jo tā tiek izdarīta apzināti un ar mērķi kaitēt personai, turklāt izpaužas publiski, ir uzzināma lielam cilvēku skaitam. Personas goda un cieņas aizskaršana ir cieši saistīta ar neslavas celšanu, jo tā aizskar personas godu un cieņu.

Civillikuma (CL) 2352.1 pants paredz: "Katram ir tiesības prasīt tiesas ceļā atsaukt ziņas, kas aizskar viņa godu un cieņu, ja šādu ziņu izplatītājs nepierāda, ka tās atbilst patiesībai. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas izplatītas presē, tad gadījumā, kad tās neatbilst patiesībai, šīs ziņas presē arī jāatsauc. Ja personas godu un cieņu aizskarošās ziņas, kas neatbilst patiesībai, ietvertas dokumentā, šāds dokuments jāapmaina. Citos gadījumos atsaukšanas kārtību nosaka tiesa." Tāpat minētais CL pants paredz: "Ja kāds prettiesiski aizskar personas godu un cieņu mutvārdiem, rakstveidā vai ar darbiem, tad viņam jādod atlīdzība (mantiska kompensācija), kuras apmēru nosaka tiesa."

Konkrētajā situācijā jums būtu jāvērtē, vai ir pamats uzreiz vērsties tiesā. Jums var ieteikt rakstveidā vērsties pie vadītāja ar iesniegumu, prasot atsaukt jūsu godu un cieņu aizskarošo ziņu, publiski darbinieku klātbūtnē atvainojoties. Ja saspīlējums darba attiecībās pastāv ilgāk, tad būtu ieteicams izmantot mediatora pakalpojumu."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!