Darba attiecības ir tikpat smalka lieta, kā tās ir privātajā dzīvē. Tikai darba vidi regulē dažādi likumi un noteikumi, kas abām pusēm jāievēro. Kāda sieviete nonākusi nepatīkamā situācijā, kad darba devējs sākumā viņu cildinājis, tad saraudinājis un noslēgumā licis parakstīt vienošanos par darba attiecību izbeigšanu, jo citādi atlaišana varot notikt arī "pa slikto". Darbiniece pēcāk attapusies, vai vispār šāda rīcība ir likumiska, liekot parakstīt dokumentus, kad cilvēks atrodas emocionāli nestabilā stāvoklī. Kā viņa var rīkoties, to skaidro speciālists.
"Labdien! Rakstu jums, jo esmu neizpratnē, kā rīkoties. Pirms darba laika beigām tiku izsaukta uz kabinetu. Sarunas laikā tiku cildināta kā labs darbinieks, visi ar manu darbu bijuši vairāk nekā apmierināti: esot domājuši mani paaugstināt amatā. Bet es esot centrālā persona un uzņēmumā sācis veidoties slikts mikroklimats, ticis apzināts, ka viss nāk no manis. Ka manī ir vīlušies, kam man tas esot bijis vajadzīgs... Ka esmu aprunājusi kolēģus un nomelnojusi uzņēmumu. Uz jautājumu, vai drīkstu zināt, ko tieši esmu teikusi, atbildi īsti nesaņēmu. "To necilāšot, jo tad būs skaidrs, no kurienes vējš pūšot". Biju šokā, kā godīgs darbinieks atvainojos, ja kaut ko esmu izteikusi ne tā (neapzinoties, īsti ko, bet mēs visi zinām, ka katram var gadīties pateikt un tad padomāt vai vispār nepadomāt).
Biju novesta līdz asarām, man tika pasniegts papīrs ar abpusējās vienošanās līgumu, kurā bija rakstīts: "Varam pa labam vai pa sliktam". Tajā mirklī viss, ko vēlējos, bija parakstīt dokumentu un ātrāk tikt prom. Nākamajā dienā no katra sava kolēģa saņēmu zvanu ar siltiem pateicības vārdiem un šoku. Daži kolēģi arī aizgāja pie priekšniecības, lai uzzinātu, kas noticis, un pateiktu, ka biju labs kolēģis. Priekšniecība nogrieza kā ar nazi: tas netikšot apspriests. Otrs vienošanās līguma eksemplārs man netika iedots, pēc pieprasījuma to ir apsolīts atstāt. Tagad, atgūstoties no šoka, apzinos, ka tiku izmantota, ka mani tik vienkārši atlaist nevarēja, bet papīrs jau ir parakstīts. Kā rīkoties? Vai jums būtu kādi ieteikumi? Pēc šī notikuma mana pašapziņa un pārliecība ir sadragāta. Vai tiešām baumu dēļ nevajadzēja sākumā to izrunāt (to es vaicāju uzreiz, sekoja atbilde: kāpēc tad nenāci vispirms pie manis, kad izplatīji baumas)? Man neviens joprojām nav pateicis, kas tika izplatīts, un jautājis manu viedokli par to," pēc padoma Latvijas Vēstneša" (LV) portāla "E-konsultāciju" sadaļā vaicā lasītājs.
Atbild portāla pārstāve Zaida Kalniņa: "No situācijas apraksta noprotams, ka jūs parakstījāt vienošanās līgumu par darba attiecību izbeigšanu, esot emocionāli nestabilā stāvoklī, kas izveidojās sarunā ar vadītāju.
Darba likuma regulējums paredz, ka priekšlikumu izbeigt darba tiesiskās attiecības saskaņā ar Darba likuma 114. pantu, pusēm vienojoties, var izteikt gan darba devējs, gan darbinieks. No civiltiesiskā viedokļa šāda vienošanās noslēgšana ir atcēlējs līgums, ko regulē Civillikuma 1862.–1866. pants. Vienošanos sagatavo divos eksemplāros, katrai pusei izsniedz pa vienam eksemplāram, un pēc darba devēja un darbinieka parakstīšanās abos eksemplāros par tekstā ietvertajiem nosacījumiem tā stājas spēkā.
Jebkura vienošanās var tikt atcelta, pusēm vienojoties, ja par to pašā līgumā ir norāde.
Vienošanos par darba attiecību izbeigšanu darba devējs var panākt arī draudu (psiholoģiskais terors – emocionāla vardarbība, iebiedēšana) ietekmē. Piemēram, ja darba devējs vēlas no kāda darbinieka atbrīvoties.
Lai darbiniekam uzteiktu darbu, ir jābūt pamatotam iemeslam – un tos strikti uzskaita Darba likuma 101. pants. Ja šāda iemesla nav, tad, piemēram, panākot, ka darbinieks par darba attiecību izbeigšanu paraksta vienošanos, ir pirmšķietami atrisināta virkne neērtību – tikts vaļā no nevēlama darbinieka, nav jānoformē dokumenti, jāvāc pierādījumi, kas saistīti ar uzteikuma pamatojumu, atsevišķos gadījumos nav bijis jāizmaksā likumā noteiktais atlaišanas pabalsts.
Darbiniekam būtu jāzina, ka, nonākot šādā situācijā, viņam ir tiesības celt prasību tiesā, lai vienošanās tiktu atzīta par spēkā neesošu, jo tā panākta draudu ietekmē. Jārēķinās, ka jums būs jāspēj tiesai iesniegt pierādījumus par draudiem (iebiedēšanu), kas izteikti, lai panāktu vienošanās līguma noslēgšanu. Tiesvedībās, kas saistītas ar darba tiesiskajām attiecībām, saskaņā ar Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas pirmo punktu darbinieks ir atbrīvots no tiesāšanās izdevumu samaksas. Lai izvērtētu tiesvedības uzsākšanu un iespējamo prasījumu, jums var ieteikt vērsties pie jurista, kas specializējas darba tiesībās."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
