Strādāt gudrāk, nevis vairāk – lieliska mantra. Desmitiem valstu ir izmēģinājušas četru dienu darba nedēļu, tomēr pilnībā neviena to nav ieviesusi. Laiks noņemt rozā brilles un iepazīt šī modeļa priekšrocības un trūkumus.
Ideju par četru dienu darba nedēļu aktualizēja Covid-19 pandēmija, kas lika darbiniekiem un darba devējiem pārdomāt fiziskās darbavietas nozīmi. Šī koncepcija ir vienkārša – darbinieki strādātu četras dienas nedēļā. Uzņēmumi, kas izvēlētos samazināt darba nedēļas garumu, samazinātu sapulču skaitu un vairāk paļautos uz neatkarīgu darba organizāciju.
Atbalstītāji uzsver, ka šāda pieeja uzlabo darbinieku apmierinātību un līdz ar to arī produktivitāti. Arodbiedrības visā Eiropā aktīvi atbalsta šo ideju, taču, lai gan daudzas valstis ir veikušas eksperimentus, neviena pagaidām nav pilnībā ieviesusi četru dienu darba nedēļu.
Pieejas un modeļi
Apvienotās Karalistes 2023. gada četru dienu nedēļas izmēģinājumā uzņēmumi varēja pielāgot modeli savām vajadzībām. Viena no iespējām bija saspiestā darba nedēļa – darbinieki saglabāja iepriekšējo stundu skaitu, bet tās strādāja četrās, nevis piecās dienās. Šo pieeju izmēģināja arī citviet, piemēram, Beļģijā, kur no 2023. gada 21. novembra darbiniekiem likumīgi atļauts izvēlēties šo modeli.
Citas pieejas:
samazināts darba laiks, piemēram, trīs stundas mazāk katru nedēļu vai īsāka darba diena piektdienā;
papildu brīvdiena reizi divās nedēļās;
fiksēts vai elastīgs atpūtas laiks, kas pielāgots uzņēmuma vajadzībām.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
