Lai arī attālumam starp darba un dzīves vietu mūsdienās nav īpašas nozīme, ērtāk tomēr, ja darbs atrodas iespējami tuvāk mājām. Inesei Sproģei šai ziņā ir atšķirīgs viedoklis – neraugoties uz to, ka viņas mājvieta ir Rīgas centrā, savu frizētavu Inēs viņa izveidojusi pilsētas nomalē, Berģos. "Intuitīvi jutu, ka te būs vislabāk," viņa saka un nesūdzas, ka ik dienu ceļā paiet teju stunda,turklāt – ar sabiedrisko transportu.
Jau kopš bērnības Ineses sapnis bija kļūt par frizieri. Pabeigusi pamatskolu Valkā, viņa devās uz Rīgu, kur 34. arodvidusskolā apguva frizieres arodu. Prakses laikā stažējās kādā frizētavā Āgenskalnā un līdztekus saņēma piedāvājumu piestrādāt Berģos. "Tolaik te bija iekārtota frizētava, kas piederēja citiem īpašniekiem. Man iepatikās un pēc skolas beigšanas sāku strādāt šeit pamatdarbā," stāsta Inese.
Aptuveni gadu nostrādājusi par frizieri, viņa saņēma paaugstinājumu un kļuva par salona administratori. "Taču turpināju strādāt ar klientiem pēc pieraksta. Bija arī privāti pasūtījumi, braucu griezt matus un veidot frizūras pie klientiem uz mājām. Diemžēl frizētavai neklājās tik labi kā cerēts, un īpašnieki nolēma salonu slēgt. Man bija izvēle – iet prom un meklēt jaunu darbu vai dibināt pašai savu uzņēmumu un palikt Berģos, kur man patīk strādāt."
Pieņemt galīgo lēmumu nenācās viegli, jo prātā jau ilgāku laiku rosījusies doma par aizbraukšanu no Latvijas. Iespēja uzsākt savu biznesu šķita kārdinoša, taču Ineses rīcībā nebija tik daudz līdzekļu, lai saviem spēkiem atvērtu frizētavu. "Palīdzēt solījās vecmāmiņa, mamma un mani draugi. Visi teica, ka atbalstīs – lai tikai nebraucu prom. Tā arī paliku un nolēmu riskēt – absolūti bez pieredzes metos uzņēmējdarbībā," atklāj jaunā uzņēmēja.
SIA Inēs reģistrēts pērn, īsi pirms Ziemassvētkiem. Inese izmantoja iespēju dibināt uzņēmumu ar samazinātu pamatkapitālu un reģistrēties kā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja. "Esmu ļoti priecīga par šādu iespēju, jo tā ļauj sākt biznesu arī tiem, kam līdzekļu nav tik daudz. Tas ļoti iedrošina," viņa piebilst.
No iepriekšējiem īpašniekiem pārpirkts salona tehniskais aprīkojums, taču telpu dizains veidots pēc Ineses gaumes. Pirmo mēnesi pēc uzņēmuma dibināšanas salons vēl strādāja "iepriekšējā izskatā", taču Inese gatavojās interjera pārmaiņām. "Ja reiz biju kļuvusi par frizētavas īpašnieci, gribēju izveidot telpas tā, lai pati justos labi un prieks būtu arī klientiem. Iekārtojumam un gaisotnei ir liela nozīme, lai darbs veiktos," viņa uzsver. Mēbeles tapušas pēc Ineses skicēm, tās izgatavojuši pazīstami galdnieki. Savukārt kosmētisko remontu viņa veikusi pašrocīgi četru dienu laikā ar divu paziņu palīdzību. Oficiāli salons Inēs darbu sāka šā gada 19. februārī.
Vaicāta par vietas izvēli, Inese atzīst, ka pat tad, ja dzīvotu vēl tālāk, piemēram, Pārdaugavā, tik un tā veidotu salonu Berģos vai to tuvumā. "Man ļoti patīk šī apkārtne, un tam, manuprāt, ir nozīme, lai bizness veiktos. Man šī vieta iepatikās vēl tad, kad strādāju kā algots darbinieks. Vai būtu bijis izdevīgi atvērt saloniņu centrā, kur frizētavas ir cita pie citas un meistares bieži sēž bez darba?" prāto Inese. Pārcelties tuvāk savam salonam viņa neplāno, jo tās 40 minūtes, kas tiek pavadītas ceļā, ļauj sakārtot domas, atpūsties un izdomāt jaunas idejas.
Uz Ineses frizētavu klienti nāk ne tikai no tuvējās apkārtnes, bet brauc arī no pilsētas centra, Pārdaugavas, Ādažiem, Kadagas, Carnikavas, Inčukalna, Baltezera, pat Cēsīm, Ogres, Kandavas un citām tuvākām un tālākām vietām. "Ja cilvēkam ir savs iecienītais meistars, attālumam nav lielas nozīmes. Daudzi līdzšinējie klienti, uzzinot, ka veidoju savu salonu, bija ar mieru man sekot un turpmāk braukt frizēties uz Berģiem. Turklāt savs klientu loks bija iedrošinošs faktors un lika noticēt, ka bizness varētu "aiziet". Ja šādu klientu nebūtu, šaubos, vai būtu sadūšojusies veidot uzņēmumu," tā meistare.
Par labāko mārketinga instrumentu savā jomā viņa uzskata reklāmu "no mutes mutē". Pateicoties tai, Inesei līdz šim nav nācies sevi īpaši reklamēt sludinājumu portālos vai kā citādi rūpēties par savu atpazīstamību. Arī mājas lapas viņai vēl nav.
Pagaidām Inese darbojas viena pati un arī grāmatvedību kārto pati, neskaidrību gadījumos konsultējoties ar profesionāli. Šim nolūkam viņa izmanto speciālu, mazajiem uzņēmējiem veidotu datorprogrammu. Nekā sarežģīta neesot. Līdztekus Inese pretendē uz finanšu atbalsta saņemšanu kādā no aktuālajām mazā biznesa atbalsta programmām, kuras ietvaros pabeigusi arī jauno uzņēmumu kursus. Palepojas, ka bijusi to nedaudzo vidū, kam bizness jau reāli darbojies, turpretī citiem kursu klausītājiem bijušas vēl tikai idejas. Lēnām top arī izvērsts biznesa plāns.
Ineses salons piedāvā arī manikīra, vaksācijas un solārija pakalpojumus. Manikīru un vaksāciju veic citas meistares, kuras no Ineses uzņēmuma īrē darba vietas. Līdz ar to darbinieki nav jāpieņem pastāvīgā darbā. Jaunā sieviete gan atzīst, ka pašai darba apjoms ir ļoti liels. Atpūsties sanāk maz, savu laiku prasa arī profesionālo semināru un kursu apmeklēšana, tāpēc jāsāk domāt par vēl vienas friziermeistares pieņemšanu. "Vēlos, lai mana frizētava kļūtu pazīstama ar kvalitāti un īpašo attieksmi pret klientiem. Līdz ar to meistariem, kas te strādās, jāprot savs amats man līdzvērtīgā līmenī. Lai savus klientus varu droši uzticēt kolēģiem," viņa uzsver.
Kas ir veiksmīga friziera darba priekšnoteikums? Ineses atbilde ir nešaubīga – attieksme, vieglas, prasmīgas rokas un smaids. Strādājot ar cilvēkiem, meistara garastāvoklis nedrīkst ietekmēt galarezultātu. Nozīme ir arī pakalpojuma cenai. Nomalē cenas nenoliedzami ir klientiem izdevīgākas nekā centra salonos. Inese norāda, ka pagājuši tie laiki, kad svarīgs bija frizētavas prestižs sabiedrībā un tas mudināja salonus cenas "celt vai debesīs". Tagad klienti saprot, ka matus var vienlīdz labi nogriezt gan par 15, gan 7 latiem vai pat lētāk.
Ineses Sproģes atziņas jaunās uzņēmējas statusā:
- Ir atšķirība – vai tu strādā sev vai citiem (darba devējam). Arī attieksme no klientu puses ir mainījusies – kļuvusi vēl pozitīvāka, atsaucīgāka. Jūtos līdzvērtīga, turklāt pati varu regulēt savu darba laiku un apjomu;
Citiem jaunajiem uzņēmējiem noteikti ieteiktu izvēlēties mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusu. Viss ir samērā saprotami un vienkārši. Ir starpība, vai katru mēnesi kalkulē visus n-tos nodokļus un rēķini, lai tikai valstij nepaliktu parādā, vai arī maksā 9% no apgrozījuma un – tikai reizi ceturksnī;
Pirmais darba gads noteikti būs visgrūtākais, jo sākotnēji māc šaubas, vai spēšu, varēšu, zināšu utt. Pārliecība par lēmuma pareizību un gandarījums rodas pamazām, taču ar nosacījumu, ka biznesam tiek veltīts milzum daudz laika.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!