Lai arī attālumam starp darba un dzīves vietu mūsdienās nav īpašas nozīme, ērtāk tomēr, ja darbs atrodas iespējami tuvāk mājām. Inesei Sproģei šai ziņā ir atšķirīgs viedoklis – neraugoties uz to, ka viņas mājvieta ir Rīgas centrā, savu frizētavu Inēs viņa izveidojusi pilsētas nomalē, Berģos. "Intuitīvi jutu, ka te būs vislabāk," viņa saka un nesūdzas, ka ik dienu ceļā paiet teju stunda,turklāt – ar sabiedrisko transportu.
Jau kopš bērnības Ineses sapnis bija kļūt par frizieri. Pabeigusi pamatskolu Valkā, viņa devās uz Rīgu, kur 34. arodvidusskolā apguva frizieres arodu. Prakses laikā stažējās kādā frizētavā Āgenskalnā un līdztekus saņēma piedāvājumu piestrādāt Berģos. "Tolaik te bija iekārtota frizētava, kas piederēja citiem īpašniekiem. Man iepatikās un pēc skolas beigšanas sāku strādāt šeit pamatdarbā," stāsta Inese.
Aptuveni gadu nostrādājusi par frizieri, viņa saņēma paaugstinājumu un kļuva par salona administratori. "Taču turpināju strādāt ar klientiem pēc pieraksta. Bija arī privāti pasūtījumi, braucu griezt matus un veidot frizūras pie klientiem uz mājām. Diemžēl frizētavai neklājās tik labi kā cerēts, un īpašnieki nolēma salonu slēgt. Man bija izvēle – iet prom un meklēt jaunu darbu vai dibināt pašai savu uzņēmumu un palikt Berģos, kur man patīk strādāt."