Pēdējos gados visā pasaulē un arī Latvijā ir palielinājies birojos un citās neindustriālās nozarēs nodarbināto skaits. Vairāk nekā puse darbspējīgo cilvēku lielāko dienas daļu pavada slēgtās telpās. Līdz šim Latvijas likumdošanā par riska faktoru birojos ir atzīts darbs ar datoru un līdz ar to iespējamais redzes sasprindzinājums un dažādas ergonomiskās problēmas. Tomēr līdz galam nav izvērtēts, kādu ietekmi uz cilvēka organismu atstāj ilgstoša uzturēšanās biroja gaisā.
Nosaka pētījumu virzienu
Latvijā šajā jomā pagaidām nebija veikti pētījumi, bet pagājušajā gadā Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Darba drošības un vides veselības institūts sadarbībā ar Norvēģijas Valsts arodveselības institūtu sāka īstenot projektu "Biroju tehniskā aprīkojuma radītā iekštelpu piesārņojuma noteikšana un tā iespējamās ietekmes uz organismu novērtējums", kas spētu atklāt problēmas un norādīt, kādā virzienā turpmāk jāveic pētījumi. Viens no projekta mērķiem bija arī aroda ārstu un darba aizsardzības speciālistu izglītošana par biroju darba vides riskiem, lai, ārstējot pacientus, turpmāk tiktu ņemta vērā ilgstoša uzturēšanās birojā un tās ietekme uz cilvēku. Plašais projekts, kas ietvēra daudzus atsevišķus pētījumus, sevi attaisnoja, un tā rezultāti atklāja, ka jebkurā darbavietā gaiss ietekmē ikviena darbinieka veselību.
Par ko sūdzas biroju darbinieki
Lielu diennakts daļu cilvēki pavada darbā, tāpēc viņu veselību, darbaspējas un labsajūtu tieši ietekmē darbavietas mikroklimats - gaisa mitrums, plūsma un temperatūra. Taču biroju darbinieki aizvien biežāk sūdzas par nogurumu, nespēku, miegainību, niezošām acīm, sausu ādu, reiboņiem un galvassāpēm. Darba drošības un vides veselības institūts, aptaujājot 159 Latvijas biroju darbiniekus, noskaidroja, ka vairāk nekā puse cilvēku pēdējā mēneša laikā pirms anketas aizpildīšanas ir jutuši vairākus iepriekš minētos simptomus.
Latvijā Ministru kabineta noteikumi paredz, ka darba telpās jānodrošina darba raksturam un nodarbināto fiziskajai slodzei atbilstošs mikroklimats. Darba devēji ir atbildīgi par to, lai birojos tiktu uzturēta darba apstākļiem un cilvēka veselībai piemērota vide. Valsts darba inspekcija veic pārbaudes dažādos uzņēmumos, lai noskaidrotu vai tiešām šie normatīvi tiek ievēroti, taču biroji nav pirmie pārbaudāmo uzņēmumu sarakstā.
Plašā projekta ietvaros kādā no pētījumiem zinātnieki visas dienas garumā ik pa stundai veica mikroklimata mērījumus vairākos Rīgas birojos. Izrādījās, 50% no apsekotajām biroja telpām ir neatbilstošs relatīvais gaisa mitrums. Gaisa temperatūra bija normas robežās, bet pilnīgi visos pārbaudītajos birojos gaisa plūsma bija zemāka, nekā nosaka Ministru kabineta noteikumi. Tas liecina par nepietiekamu gaisa apmaiņu telpās. Strādājot šādos apstākļos, cilvēkiem samazinās darbaspējas un viņi, iespējams, ir vairāk pakļauti dažādām veselības problēmām.
Arī birojā ir gaisa piesārņojums
Veiktie mērījumi atklāja, ka biroju gaisu piesārņo dažādas vielas - putekļu nanodaļiņas, gaistošie organiskie savienojumi (aldehīdi, ogļūdeņraži, izocianāti, polibromētie difenilēteri, ftalāti), kā arī neorganiskās gāzes (CO2, SO2, NO2, O3). Visu šo ķīmisko vielu kokteili izdala biroja tehnika, gaisa kondicionēšanas iekārtas, dažādi tīrīšanas līdzekļi, kā arī ēkas celtniecības un apdares materiāli. Mērījumi arī apstiprināja, ka putekļu daļiņu piesārņojuma līmeni telpā var ietekmēt arī grīdas segums un biroja atrašanās vieta. Piesārņojums bija augstāks, ja birojs atradās netālu no satiksmes noslogotiem ceļiem un grīdai bija mīkstais segums. Turklāt vidi var būtiski ietekmēt no āra ieplūstošais gaiss, ko piesārņo ķīmiskās vielas no satiksmes līdzekļu izplūdes gāzēm un rūpniecības uzņēmumu emisijām.
Viens no vērtīgākajiem pētījuma rezultātiem bija atklājums, ka biroju tehnika izdala īpaši sīkas nanodaļiņas (to izmērs ir 1-100 nm). Salīdzinājumam var minēt, ka cilvēka sarkanais asinsķermenītis - eritrocīts - ir apmēram 7000 nm diametrā.
Šādas pavisam smalkas putekļu daļiņas ir viens no jaunākajiem identificētajiem riska faktoriem darba vidē. Jo sīkākas tās ir, jo lielāka ir to aktīvā virsma un līdz ar to iespējama lielāka iedarbība uz cilvēka organismu. Zinātniekiem joprojām trūkst vispusīgas informācijas par to, kā nanodaļiņas ietekmē dažādus bioloģiskos procesus, un nav zināms, cik ātri un vai vispār dažādu veidu nanodaļiņas tiek izvadītas no organisma, kurā tās nokļuvušas. Jaunākajās tehnoloģijās nanodaļiņas tiek plaši izmantotas, tāpēc to toksiskās iedarbības pētījumi ir ļoti aktuāli.
Putekļu daļiņas atrodas gaisā un tiek ieelpotas, tāpēc elpceļi šūnu un molekulārajā līmenī cieš vieni no pirmajiem. Nelielā izmēra dēļ sīkās daļiņas no elpceļiem tālāk iekļūst asinsritē un šūnās. RSU pētnieki sadarbībā ar Latvijas Universitātes (LU) Bioanalītisko metožu laboratorijas zinātniekiem izpētīja biroja gaisā sastopamo putekļu daļiņu ietekmi uz noteiktām cilvēka asins šūnām. Viņi no biroju tehnikas savāktos putekļu paraugus ievadīja fizioloģiskajā šķīdumā un ar to apstrādāja iepriekš izdalītās asinsšūnas. Vēlāk paraugus iekrāsoja ar dažādām krāsvielām un fotografēja mikroskopā. Putekļu nanodaļiņas varēja redzēt gan uz šūnām, gan to iekšienē. Paraugos bija novērojama šūnas bojāto daļu, tostarp mitohondriju, izvadīšana no šūnas. Iespējams, šāds process norit tādēļ, lai atbrīvotos no šūnā iekļuvušajām putekļu daļiņām, un tas nozīmētu, ka šūnām šīs daļiņas ir nevēlamas.
Biroja tehnika būtu jānorobežo
Izvērtējot eksperimentu rezultātus, pētnieki secinājuši, ka ilgstoša uzturēšanās birojos, kuros notiek daudzveidīgs un intensīvs darbs ar biroja tehniku, visticamāk, var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēka organismu. Tāpēc darba devējiem vajadzētu pievērst lielāku uzmanību gaisa kvalitātei - īpaši telpās, kurās darbinieki pastāvīgi uzturas.
Darba drošības un vides veselības institūta speciālisti iesaka: ja darbinieki sūdzas par gaisa kvalitāti telpās, vajadzētu veikt tās mērījumus, iekļaujot CO2 koncentrācijas izvērtējumu visas darba dienas laikā, kā arī iespēju robežās noteikt dažādu ķīmisko vielu sastāvu gaisā. Tas palīdzētu atklāt kaitīgo vielu avotus, lai turpmāk varētu izmantot dažādas metodes piesārņojuma novēršanai.
Par vienu no galvenajām problēmām institūta pētnieki uzskata normatīvu trūkumu Latvijā attiecībā uz gaisa piesārņotāju vielu pieļaujamo līmeni biroju iekštelpās. Šajā nolūkā viņi piedāvā izmantot Pasaules Veselības organizācijas izstrādātos normatīvus. Turklāt būtu jāpārskata Ministru kabineta noteiktumi par mikroklimata normatīviem gaisa temperatūrai un relatīvajam mitrumam. Darba drošības speciālistu ieskatā, cilvēka komforta izjūtai vairāk atbilst ISO standarti, kuru rādītājiem ir daudz mazāks pieļaujamais svārstību diapazons.
Vēl zinātnieki uzsver, ka īpaši svarīgi būtu ievietot biroja tehniku atsevišķā telpā, nodalot no darba vietām, un šādu iekārtu tuvumā nodrošināt pareizu lokālo ventilāciju. Tāpat jānodrošina labvēlīgs mikroklimats, tādēļ būvnormatīvos jau laikus vajadzētu iekļaut prasību par pareizu gaisa apmaiņu biroju ēkās.
Vides veselības speciālisti uzskata, ka biroju iekštelpu gaisa kvalitātes problēmas ir svarīgas, bet neiesaka visu uzmanību veltīt tikai līdzšinējiem atklājumiem, jo pētījumi šajā jomā tikai sākušies un eksperimentus vajadzēs atkārtot. Iegūtie rezultāti norāda uz problēmas nopietnību un aktualitāti, tādēļ turpmāk tiks veikti daudz sīkāki un plašāki pētījumi. Pirmām kārtām jāsāk ar to, ka biroju telpās jānodrošina cilvēka komfortam atbilstošs mikroklimats un pietiekama gaisa apmaiņa. Šobrīd ikvienā darba vietā visvienkāršākais risinājums būtu biežāka vēdināšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!