Darba meklētāji, it sevišķi tie, kuri bezdarbnieka statusā bijuši ilgāku laiku, nereti mēdz pārāk vieglprātīgi attiekties pret darba intervijām, ignorējot pazīmes, kas liecina, ka potenciālajam darba devējam īsti nevar uzticēties, izdevumā US News & World Report raksta karjeras lietu speciāliste Elisone Grīna. Izskaidrojums tam ir vienkāršs – ļaudis ir priecīgi par to, ka beidzot pavērusies iespēja iegūt darbu, un dažādiem sīkumiem nemaz nepievērš uzmanību. E. Grīna uzsver, ka vēlāk to var nākties nožēlot, jo kārotais darbs var pārvērsties par īstu murgu, un atgādina par pazīmēm, kuras var liecināt, ka darba ņēmējam vērts uzmanīties.
1. Darba devēja nenoteiktība
Rodas iespaids, ka potenciālais darba devējs pats īsti nezina, ko no jums vēlas, - vienu dienu tiek apgalvots, ka jums būs jāstrādā ar dokumentiem birojā, bet nākamajā dienā pavēstīts, ka tomēr gaidāms darbs ar klientiem. Par īsti normālu nevar uzskatīt arī situāciju, kad ikvienā no darba intervijas raundiem jārunā ar citu firmas pārstāvi, kad kompānija sola dienas laikā darīt zināmu savu lēmumu, bet pēc tam nedēļu nedod nekādu ziņu par sevi. Protams, tam var būt vairāk vai mazāk objektīvi iemesli, taču šāda nenoteiktība daudz ko liecina par darba organizāciju konkrētajā uzņēmumā. Apdomājiet, vai vēlaties strādāt šādā kompānijā.
2. Ieinteresētības trūkums no darba devēja puses
Visbiežāk tas izpaužas kā vilcināšanās ar konkrētas atbildes sniegšanu, turklāt darba devējs neuzskata par nepieciešamu jūs informēt, kad šādu atbildi varētu gaidīt. Visticamāk tas liecina, ka potenciālais darba devējs nav īsti pārliecināts, vai viņam nepieciešami jūsu pakalpojumi, - šādā gadījumā likt lielas cerības uz attiecīgā darba iegūšanu nav vērts. Arī gadījumā, ja darba devējs vienkārši aizmirsis par jūsu eksistenci, tas neko labu par viņu neliecina.