Mēneša beigās, kad naudas vairs nav, nevar nodrošināt pierasto dzīves ritmu. Dzīvesbiedri viens otram uzveļ vainu par naudas trūkumu un kritizē otru par nemākulīgu tās izlietošanu. D. Muceniece iesaka šādā gadījumā vienam ar otru vienoties par summu, ko katrs izlietos savām vajadzībām. "Ģimenē katram no laulātajiem ir jābūt naudas summai, par kuras izlietojumu otrai pusei nav jāatskaitās," pamāca D. Muceniece. Lai tie būtu 10, 20 vai vairāk latu, bet šādai naudai ir jābūt. Tas ir nepieciešams, lai saglabātu brīvību un varētu justies laimīgs. Vīrs nedrīkst pārmest, ka sieva par šo naudu nopirkusi jaunas drēbes, bet sievai jāpieņem, ka dzīvesbiedrs par šādu summu iepircies, piemēram, makšķerēšanas piederumu veikalā.
Likums laulāto attiecības regulē šādi - pārim viss jādala vienlīdzīgās daļās, ja vien nav sastādīts laulību līgums, kas paredz citādāku ienākumu sadalījumu, norāda D. Muceniece.
Katram savs
"Laulība ir gan emocionāla, gan ekonomiska partnerība. Laulībā nevar dzīvot katrs ar savu naudas maku," uz nākamo klupšanas akmeni dzīvesbiedru ienākumu plānošanā norāda D. Muceniece. Nav pieņemami, ka par visu jārūpējas tikai vienam dzīvesbiedram. Strīdi būs neizbēgami, ja pāris naudas izdošanā dzīvos pēc principa - no sākuma tavu, pēc tam katrs savu. Tieši šāds sadzīves modelis izveidojies Maijai.
"Algas dienā mans vīrietis samaksā savus kredītus, kurus viņš ir paņēmis vēl pirms kopdzīves ar mani, tad viņš samaksā alimentus saviem bērniem, un pārtikai viņam paliek daži desmiti latu. Iztikšanu un izklaides mums abiem gādāju es ar savu skolotājas algu," neapmierināta ar sadzīves modeli ir Maija.
"Ir jāatrod kopsaucējs. Partnerattiecības ir brīvprātīgi noslēgts līgums. No kopīgiem plāniem par naudas tērēšanu nekur nevar sprukt," vērtē D. Muceniece. Tas ir tikai laika jautājums, kad viena partnera neapmierinātība ar situāciju sāks izpausties. Jo ilgāk sevī nesta žults, jo sāpīgāk nāks situācijas atrisinājums.
Maijas situācija nav trakākais sadzīves modelis. Galēja situācija ir gadījumos, kad viens no laulātajiem naudu izmanto, lai manipulētu ar otru, pieredzē dalās personības attīstības trenere. Visbiežāk tas notiek ģimenēs, kur pelnītājs ir vīrs, bet sieva ir mājsaimniece. Ja sievai jālūdz vīram nauda katram pirkumam, D. Muceniece to salīdzina ar vardarbību. Tas ir pazemojoši, un nauda šajā gadījumā ir manipulācijas ierocis, jo vīrs jūtas kā situācijas noteicējs.
"Bija jāatskaitās par katru izlietoto latu," savas laulības pirmos gadus atceras Liene. Viņas vīrs plānoja ģimenes budžetu un līmēja kladē visus čekus, tika uzskaitīti vismazākie pirkumi. Pirmie laulības gadi sakrita ar vīra dibinātā uzņēmuma pirmajiem darbības gadiem. Vīrs bija uzņēmuma vadītājs, bet Liene strādāja par grāmatvedi. "Darbā visu uzskaitīt ir viena lieta, bet līmēt mājās kladē čeku par tualetes papīru vai paketēm, roku krēmu vai lūpu krāsu - tas ir pavisam kas cits. Vīrs visu laiku uzsvēra, ka mums ir jātaupa, ka uzņēmums pēc pāris gadiem nesīs peļņu. Man bija neērti aiziet ar draudzeni uz kafejnīcu, jo zināju, ka vīram tas nepatiks. Man pašai savas naudas nebija," atceras Liene. Kopš tiem laikiem ir pagājuši 15 gadi, un situācija Lienes ģimenē ir mainījusies. Uzņēmums tiešām nesa ģimenei labus ienākumus. Lienes ikdiena paiet, rūpējoties par māju, jo ģimenē ir trīs bērni un kopš pirmā bērna piedzimšanas viņa vīra uzņēmumā vairs nestrādā. "Izdevumu kladi vairs neveidojam. Vīrs katru mēnesi man iedod saimniecības naudu. Ja vēlos kādu lielāku pirkumu, tad pastāstu par to vīram, un kopā izlemjam, ko darīt," ieradumus klāsta Liene.
Jāgrib mācīties
"Zobus taču cilvēks iemācās mazgāt," tiem, kuri domā, ka nevar iemācīties rīkoties ar naudu, saka D. Muceniece. "Ja cilvēks piedzimst ar zilu acu krāsu, skaidrs, ka dzīves laikā acis nekļūs brūnas. Taču plānot savus izdevumus var iemācīties. Prasme rīkoties ar naudu nav tas pats, kas cilvēka temperaments. Skaidrs, ka flegmatiķis nekļūs par holeriķi, bet iemaņas naudas plānošanā nav tas pats, kas raksturs," uzsver personības attīstības trenere. Viņa novērojusi, ka grūtāk savas finanses ir plānot cilvēkiem, kuri piedzīvojuši sociālisma laikus. Gan vecāku paradumi, gan valsts pārvaldes formas ietekmē cilvēka uzskatus par naudu, taču paradumus var mainīt, ja ir patiesa vēlme to darīt.
"Arī es piederu pie šīs paaudzes," atklāj D. Muceniece. Viņai naudas izmantošanu ģimenē likusi pārvērtēt atklāsme, ka citi pelna daudz mazāk, bet viņi no tā iegūst daudz vairāk. "Mani šokēja, ka pazīstama ģimene, kurai ienākumi bija 400 latu mēnesī, ceļ māju, bet mūsu ģimene ar 1000 latiem mēnesī nevar parādīt, kur nauda palikusi," atklāta ir personības attīstības trenere.
Statistika pierāda
Latvijā 41 procents ģimeņu strīdas vismaz reizi nedēļā un gandrīz puse no strīdiem ir par naudu. Katrs desmitais pāris norāda, ka nesaskaņas par finansēm viņu attiecības piemeklē gandrīz katru dienu, liecina "Swedbank" Privātpersonu finanšu institūta veiktā aptauja.
Vislielāko spriedzi ģimenēs rada naudas trūkums. Populārākais konflikta iemesls ir naudas tērēšana un pelnīšana - katram no partneriem ir ļoti atšķirīgi uzskati par tās pelnīšanu un tērēšanu.
Strīdos partneri mēdz viens otram pārmest naudas tērēšanu. Dzīvesbiedri atzīst, ka viņiem ir gadījies slēpt vienam no otra kādus pirkumus vai to patiesās izmaksas.
Nākamā tendence - laukos par ikdienas izdevumiem strīdas biežāk nekā pilsētās. Šo strīdu iemeslu eksperti saista ar zemo ienākumu līmeni un spriedzi, kas rodas no naudas trūkuma.
Aptaujas secinājums - ģimenēs, kurās budžeta plānošanā iesaistās abi partneri, konfliktu ir mazāk nekā tajās savienībās, kurās atbildību par ģimenes finansēm uzņēmies tikai viens no partneriem vai kurās budžets netiek plānots vispār.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!