10 paņēmieni, kurus mēdz izmantot darba interviju veicēji  (15)

1. Daži intervētāji pēc jūsu atbildes uzklausīšanas mēdz tīšām ieturēt pauzi un neuzdot nākamo jautājumu, lai paraudzītos, vai nepiebildīsiet vēl kaut ko. Lielākā daļa cilvēku klusuma pauzes laikā jūtas ļoti nekomfortabli un sāk runāt, lai kaut kā aizpildītu šo brīdi, - šādos gadījumos viņi var izpaust informāciju, kuru patiesībā nav domājuši paust.

Kāda ir pareizākā rīcība? Ja intervētājs klusē, klusējiet arī jūs. Visticamāk pēc kādām desmit sekundēm tieši viņš pirmais atsāks sarunu, bet, ja tā nenotiek, varat pajautāt: "Vai es pietiekami izsmeļoši atbildēju uz jūsu jautājumu?"

2. Intervētāji mēdz izrādīt pārlieku lielu draudzīgumu, lai iemidzinātu jūsu modrību. Šādas rīcības mērķis gluži tāpat kā gadījumā ar klusuma pauzēm ir viens - panākt, lai pretendents pasaka ko tādu, ko nemaz nav vēlējies teikt, atklāj sevi no tās puses, kuru labprāt būtu slēpis. Lai cik draudzīgā gaisotnē nenotiku saruna, kandidātam uz vakanto darba vietu vienmēr jāatceras, ka viņš atrodas darba intervijā, nevis krodziņā pļāpā ar labu draugu.

3. Ļoti bieži intervētājs uzdod jautājumu: "Ko jūs zināt par mūsu kompāniju?" Tā mērķis ir pārliecināties, vai pretendents patiešām ir tik ļoti ieinteresēts šajā darbā un ir paveicis savu mājasdarbu, uzzinot visu iespējamo par kompāniju, kurā vēlas strādāt. Cilvēka atbilde, ka viņš vēl nav paspējis neko uzzināt, ievērojami samazina viņa izredzes iegūt darbu.

4. Intervētāji nereti interesējas, kādēļ esat pametis savu iepriekšējo darba vietu vai kādēļ esat nolēmis to pamest tagad. Viens no jautājuma mērķiem ir noskaidrot, vai pretendents nav nokļuvis finansiālās problēmās, - šādi cilvēki ir tendēti pieņemt pirmo puslīdz pieklājīgo piedāvājumu. Tāpat intervētājs sapratīs, vai neesat no tiem ļaudīm, kuriem patīk kritizēt un nomelnot savus bijušos darba devējus.

5. Ja darba intervijas laikā jums jautā, pēc cik ilga laika esat gatavs pamest savu pašreizējo darba vietu un uzsākt darbu jaunajā vietā, nesteidzieties teikt - kaut vai rīt. Tas, protams, būs jūsu lielā entuziasma pierādījums, bet vienlaikus apliecinās, ka nemaz nedomājat par pašreizējā darba devēja laicīgu brīdināšanu un šādā pat veidā nākotnē varat pamest arī jauno darba vietu. Pareizā atbilde - darbu varēsiet uzsākt, līdzko būsiet nokārtojis visas saistības ar pašreizējo darba devēju.

6. Darba intervijas dažkārt beidzas ar intervētāja lūgumu atsūtīt kādu papildu informāciju. Ja esat to apsolījis, lai cik nesvarīga arī informācija nešķistu, tā laikus jāatsūta. Ar šādu paņēmienu intervētāji nereti pārliecinās, vai esat cilvēks, kurš tur dotos solījumus un laikus paveic to, ko apņēmies izdarīt.

7. Daudzās kompānijās pretendentiem pirms vai pēc darba intervijas liek uzgaidīt, piemēram, sekretāres sabiedrībā. Gluži tāpat kā gadījumos ar klusuma pauzi vai pārspīlēto draudzīgumu mērķis ir panākt, lai kandidāts jūtas brīvāk, - varat būt drošs, ka viss, par ko runājāt ar sekretāri, kļūs zināms arī intervētājam. Ir dzirdēts par vēl rafinētākiem paņēmieniem, kad intervētājs "iefiltrējas" kandidātu grupā, kas vēl tikai gaida darba interviju. Noklausoties viņu sarunas, pieredzējis speciālists bez pūlēm atsijās nepiemērotākos kandidātus.

8. Runājot ar cilvēkiem, kuri jau pametuši iepriekšējo darba vietu, intervētāji parasti cenšas noskaidrot, kādos apstākļos tas noticis. Lielākā daļa ļaužu parasti, atsaucoties uz krīzi, stāsta, ka notikusi štatu samazināšana. Svarīgi ir šo versiju neaizmirst, jo bieži vien intervētāji vēlāk - it kā starp citu - mēdz pajautāt: "Cik cilvēku no jūsu nodaļas pēdējā laikā atlaists?" Ja pretendents atbildēs, ka vairāk neviens, intervētājam radīsies aizdomas, ka patiesais viņa atlaišanas iemesls bijusi nevis štatu samazināšana, bet kas cits - disciplīnas pārkāpumi vai nespēja pildīt pienākumus.

9. Pretendentam jābūt ļoti uzmanīgam, atbildot uz jautājumu par savu sapņu darbu. Ja cilvēks, kurš pieteicies grāmatveža amatam, stāsta, ka patiesībā vēlas kļūt par kinozvaigzni, vai pretendents uz skolotāja amatu apgalvo, ka viņa sapnis ir politisko kampaņu veidošana, intervētājs var uzskatīt, ka šāds kandidāts konkrēto darba vietu uztver tikai kā pagaidu darbu.

10. Darba intervijas parasti mēdz noslēgties ar to, ka arī kandidātam tiek dota iespēja uzdot viņu interesējošos jautājumus. Arī tie intervētājam sniedz vielu pārdomām - ir taču atšķirība, vai kandidāts lielāko uzmanību velta algas, prēmiju un tamlīdzīgiem jautājumiem vai izrāda interesi par darba apstākļiem un gaidāmajiem pienākumiem. Ja jūs interesējaties par darba organizāciju, darba kultūru konkrētā uzņēmumā, tas liecina, ka patiešām vēlaties izprast, vai šis darbs jums ir piemērots.

Pilna raksta versija šeit.