Vismaz pusei no kopējā kolektīva sastāva ir negatīva attieksme pret tā saucamajiem troļļiem, jo tie negatīvi ietekmē atmosfēru visā kolektīvā un veido saspringtu komunikāciju. Bet gadās arī trollinga aizstāvji, kuri uzskata, ka tajā nekā slikta nav un trollings padara biroja atmosfēru mazāk lietišķu, pat amizantāku, kā arī tas palīdz attīstīt argumentēšanas un diskusiju vadības prasmes.
Interesanti, ka visbiežāk ar trollingu nodarbojas gados jauni vīrieši, turklāt trollings visbiežāk vērojams sekojošās nozarēs: valsts pārvalde, ražošana, transports un loģistika, kā arī IT. Lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, katrs trešais trollis domā, ka viņš vairo pozitīvas emocijas kolektīvā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!