Vismaz pusei no kopējā kolektīva sastāva ir negatīva attieksme pret tā saucamajiem troļļiem, jo tie negatīvi ietekmē atmosfēru visā kolektīvā un veido saspringtu komunikāciju. Bet gadās arī trollinga aizstāvji, kuri uzskata, ka tajā nekā slikta nav un trollings padara biroja atmosfēru mazāk lietišķu, pat amizantāku, kā arī tas palīdz attīstīt argumentēšanas un diskusiju vadības prasmes.
Interesanti, ka visbiežāk ar trollingu nodarbojas gados jauni vīrieši, turklāt trollings visbiežāk vērojams sekojošās nozarēs: valsts pārvalde, ražošana, transports un loģistika, kā arī IT. Lai arī cik pārsteidzoši tas nebūtu, katrs trešais trollis domā, ka viņš vairo pozitīvas emocijas kolektīvā.
Darba un karjeras vortāla CV Market Latvia veiktās aptaujas rezultāti liecina, ka trollings jeb aprunāšana un baumošana birojos ir diezgan bieži sastopama. 68% respondentu atbildēja, ka bieži sastopas ar aprunāšanu savā kolektīvā, 24% atzina, ka dažreiz kolēģiem patīk patenkot, un tikai 8% norādīja, ka aprunāšana vai tenkošana nav novērota viņu kolektīvā.
Par ko tad "trollē"? Par gaumi, par kolēģiem, par apzināti izdomātām lietām. Mēdz būt aktīvie un pasīvie troļļi. Jo aktīvāks ir biroja trollis, jo skarbāks un agresīvāks būs izvēlētais trollinga temats. Lielākā daļa kolektīva tomēr cenšas pretoties trollingam un tā dalībniekiem. Kā? Nereaģē, neielaižas diskusijās, izsmej.
Lai vai kā, ar trollingu cilvēks vairāk nodarbojas sava rakstura dēļ nevis modes dēļ. Jo pamatu pamatā tā ir vecā labā tenkošana, kaut arī ar jaunu, savam laikam atbilstošāku nosaukumu. Trollinga mērķis - izlādēties un gūt jaunas emocijas. Zāles pret trollingu - ignorēšana.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!