1. Pietiek ar to, ka pienācīgi padaru savu darbu. Mūsdienās ar to, ka izpildāt savā amata aprakstā noteikto, vairs nepietiek. Darba tirgū valda milzīga konkurence, uz savu iespēju gaida daudzi kvalificēti darbinieki, tādēļ ir jācenšas strādāt iespējami labāk un kvalitatīvāk, lai darba devējs jūs uzskatītu par vērtīgu darbinieku. Ja attaisnojat tikai minimālās cerības, rēķinieties ar to, ka priekšnieks var jūs atlaist, lai pieņemtu darbā kādu, kurš būs uzcītīgāks un paveiks vairāk.
2. Ja paveicu savu darbu, attieksmei nav nozīmes. Vadītājiem nesagādā lielu prieku strādāšana kopā ar darbiniekiem, kuri regulāri par kaut ko sūdzas, noraida jaunas idejas un uzvedas kā "primadonnas" - pat neraugoties uz to, ka šie cilvēki, iespējams, paveic visu, kas viņiem uzdots. Sākumā tas var novest pie mazāk interesantu uzdevumu saņemšanas, atalgojuma samazināšanas un mazākas priekšniecības pretimnākšanas. Taču galu galā šādiem darbiniekiem ir liels risks nokļūt to personu sarakstā, kuras tiks atlaistas, ja nāksies veikt štatu samazināšanu.
3. Jautājumu uzdošana par darba uzdevumu nostāda mani "nezinīša" lomā. Labiem priekšniekiem patīk, ka viņiem tiek uzdoti jautājumi, - šādā veidā viņi pārliecinās, ka darbinieks doto uzdevumu ir sapratis pareizi un nepieļaus kļūdas, kas var novest pie laika un naudas zaudēšanas. No jautājumu uzdošanas un uzdevuma precizēšanas nav jābaidās, tas nepavisam nav tas pats, kas savas nezināšanas atzīšana.
4. Siltas attiecības ar kolēģiem ir svarīgākas par paveiktā darba kvalitāti. Reti kurš to ir gatavs atzīt pat pats sev, taču prakse liecina, ka cilvēkiem ir ļoti svarīgi veidot labas attiecības ar kolēģiem. Tas nav nekas nosodāms, taču tas arī nedrīkst notikt uz darba rēķina. Uz karjeras izaugsmi ir grūti cerēt cilvēkiem, kuri lielāko darba dienas daļu pavada, pļāpājot ar darba biedriem, kuri nav gatavi kolēģiem norādīt uz pieļautajām kļūdām un kuriem patīk patenkot par priekšniecību.
5. Kritiskas piezīmes man nav pieņemamas. Darbiniekiem jārēķinās ar to, ka priekšniecība vērtēs viņu darbu, tādēļ sarūgtinājumam, dusmām vai aizvainotībai, uzklausot kritiskas piezīmes, nav pamata. Jāatceras, ka jūsu interesēs ir saprast, ko priekšnieks domā par jūsu darbu, kā to vērtē. Ja jūs ignorējat viņa sacīto vai lielāko uzmanību pievēršat sevis aizstāvēšanai, varat palaist garām svarīgu informāciju, kas jums palīdzētu uzlabot savu darbu un pretendēt uz karjeras paaugstinājumu.
6. Sērfošana internetā neietekmē darba kvalitāti. Iespējams, jums patiešām šķiet, ka darbu birojā iespējams apvienot ar sērfošanu internetā, rosīšanos sociālajos tīklos, spēlīšu spēlēšanu un iepirkšanos interneta veikalos. Taču jāsaprot, ka tas viss prasa laiku, kuru būtu iespējams veltīt tam, lai padarītu vairāk vai uzlabotu sava darba kvalitāti. Un pat tādā gadījumā, ja jums izdodas veiksmīgi tikt galā ar visiem uzdevumiem, kolēģiem un priekšniecībai rodas iespaids, ka jūs nestrādājat pietiekami cītīgi.
7. Pieļautās kļūdas jācenšas noslēpt. Laiku pa laikam ikvienam gadās pieļaut kļūdas - svarīgākais ir, kā cilvēks pret tām attiecas. Priekšniecību vairāk par kļūdām kaitina tas, ka darbinieks tās neatzīst vai mēģina slēpt. Pareiza rīcība ir atzīt savu kļūdu, izskaidrot, kādēļ tā pieļauta, informēt, kā rīkosieties, lai šo kļūdu labotu un vairs līdzīgas kļūmes nepieļautu.
8. Mans darbs runā pats par sevi. Iespējams, jūs patiešām esat paveicis lielisku darbu, taču, ja neviens par to neuzzinās, jums lieki cerēt uz pelnīto atzinību. Tādēļ vienmēr nepieciešams parūpēties par to, lai priekšnieks uzzinātu, ka esat priekšzīmīgi izpildījis doto uzdevumu, saņēmis pateicību no kāda klienta vai atrisinājis sarežģītu problēmu.
Pilna raksta versija šeit.