Patiesībā dzeramnauda vēstures dokumentos eksistē vismaz kopš 14.gadsimta, kad tā likumu ruļļos tika ierakstīta šādi: "neliela naudas summa kā atlīdzība par ārpusdienesta pakalpojumiem." Tolaik tā tiešām nozīmēja atzinību par tādiem pakalpojumiem, par ekstrām, kas neietilpa oficiālajā pakalpojumu klāstā.
Laiki ir mainījušies un tiem līdzi - arī tradīcijas. Anglijā un vēl dažā labā Eiropas zemē gadu desmitiem, pat simtiem ilgi bija pieņemts dod dzeramnaudu jau iepriekš, nevis pēc pakalpojuma. Šim nolūkam turpat pie kroga ieejas bija nolikta speciāla lādīte. Ja viesa iemestā dzeramnauda, piemēram, krodziniekam šķita par mazu, tad viņš par viesi nelikās ne zinis. Laika gaitā ļaudis tomēr nonāca pie secinājuma, ka no šādas kārtības nav īstas jēgas, jo arī pietiekami lielas dzeramnaudas ziedošana nebūt nenozīmēja pienācīgu apkalpošanu. Tā nu šī sistēma tika mainīta - vispirms pakalpojums, pēc tam dzeramnauda.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!