stress darbs pistole
Foto: PantherMedia/Scanpix
Negatīvs stress ir viena no veselības aizsardzības problēmām Eiropā. CV Market Latvia aptaujas rezultāti liecina, ka galvenie stresa izraisītāji uzņēmumos nāk no iekšējās vides, no iekšējās komunikācijas starp vadību un padotajiem. Tomēr stresa līmeni var katrs pats sev mazināt, ievērojot virkni ieteikumu.

Darbs ir vide, kur mēs pavadām lielu daudzumu sava laika, un tas noteikti ietekmē mūs gan fiziski, gan emocionāli. Mērena deva stresa darbā ir pat labi. Šāds stress motivē un padara mūs stiprākus. Savukārt pārāk daudz stresa ir slikti. Tas padara mūsu darbību iracionālu un tas var gan tiešā, gan pārnestā nozīmē nogalināt mūs.

Kā norāda Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra, stress darbā ir viena no lielākajām veselības aizsardzības un drošības problēmām Eiropā. Tas skar apmēram vienu no četriem darbiniekiem, un pētījumi liecina, ka no 50 % līdz 60 % no visām kavētajām darba dienām ir saistītas ar stresu. Uzņēmumiem rodas papildus izmaksas cilvēku nomāktības dēļ.

CV Market Latvia aptaujāja savus lietotājus, lai uzzinātu, kas rada stresu darba vietā. Par galvenajiem stresa izraisītājiem tiek minēti - neskaidri darba uzdevumi un prasības (35%), tiešais darba vadītājs (16%) un darba izpildes termiņi (14%). Savukārt vismazāk stresa darba vietā rada kolēģi (5%) un komunikācija ar klientiem (tikai 2%). No tā varam secināt, ka galvenie stresa izraisītāji uzņēmumos nāk no iekšējās vides, no iekšējās komunikācijas starp vadību un padotajiem. Tāpēc derētu padomāt un piestrādāt tieši šajā virzienā.

Par laimi pastāv virkne ieteikumu, ko varam darīt, lai palīdzētu samazināt stresu darbā un labāk tikt galā ar to:

1. Censties uzlabot savas laika vadības un organizēšanas prasmes.
Tas saistīts ar mācīšanos teikt "nē" tām lietām vai tiem cilvēkiem, kuri novirza jūs no mērķa, kavē veikt jūsu pienākumus vai provocē uz neproduktīvu komunikāciju.

2. Atpūsties un elpot dziļi.
Paelpojiet caur muti nevis caur degunu, jo jūsu ķermenis vienkārši nevar uzturēt tādu pašu enerģijas līmeni bez papildus skābekļa saņemšanas, kad elpošana notiek tikai caur degunu.

3. Ieturēt pauzi.
Ja pastāvīgi strādājat pie datora, tad ik pa laikam ir jāpieceļas kājās, jāatrauj acis no monitora, jāizstaipās. Pat piecu minūšu pārtraukums palīdzēs.

4. Pozitīvisms.
Centieties smaidīt vairāk. Mēs visi labi zinām, ka smiekli mazina stresu. Taču arī smaids ir svarīgs, jo apkārtējā pasaule ir kā spogulis, kurš uztver un atspoguļo jūsu emocijas. Izstarotais pozitīvisms vienmēr atgriezīsies pie jums.

5. Iemācīties labāk klausīties.
Nekļūstiet apbēdināts, kad citi nepiekrīt jums, klausieties aktīvi un mēģiniet atrast kopīgo, kas palīdzēs nonākt pie vienošanās. Esiet uzstājīgs un pastāviet par sevi, bet nekļūstiet agresīvs un emocionāls.

6. Iekārtot savu vidi.
Iekārtojiet savu darba vietu, lai jūs tur justos ērti. Veiciet pielāgojumus - apgaismojums, temperatūra, trokšņa līmenis un citas kontrolējamās lietas jūsu birojā.

7. Netērēt velti enerģiju.
Svarīgi saprast, ka ir dažas lietas, par kurām vienkārši nav vērts uztraukties un ir dažas lietas, kuras jūs vienkārši nevarat mainīt, jo tās nav no jums atkarīgas.

8. Izgulēties.
Tā ir vēl viena vienkārša, bet svarīga lieta, ko jūs varat darīt, lai mazinātu savu kopējo slodzi un nogurumu. Izgulēšanās samazinās jūsu stresu, palielinās jūsu enerģijas līmeni un spēju koncentrēties.

9. Atrast mentoru.
Ja nav profesionāla padomdevēja, labs draugs arī derēs. Nepieciešams cilvēks, ar kuru var vienkārši aprunāties, izrunāt savas bažas, izstāstīt, kā jūties. Vārdos ietērpta un skaļi izteikta problēma jau ir solis uz tās atrisināšanu.

10. Pavadīt vairāk laika ar optimistiskiem cilvēkiem.
Negatīvi lādētie cilvēki emocionālā līmenī velk jūs uz leju, savukārt optimisti palīdz pacelties līdz viņu līmenim. Izvēlieties, ja tas ir jūsu varā, strādāt un sadarboties ar cilvēkiem, kuriem ir pozitīva attieksme pret to, ko viņi dara.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!