Foto: Reuters/Scanpix
Runājot par lavandām, parasti prātā nāk Provansas reģions Francijā, kur smalkais, violetais ziediņš kļuvis gluži par tā simbolu. Latvijas mainīgajā klimatā violetus lavandu laukus grūti iedomāties, taču, ja ļoti grib, tad var. Ingai Puravai un Rihardam Šķeltiņam zināmā mērā tas ir izdevies. Par godu lavandām viņi pat izveidojuši savu uzņēmumu SIA Rich Lavanda.

Stāsts par to, kā Inga nonāca līdz idejai par darbošanos ar lavandām, ir gana romantisks. Savu ideju viņa nosapņoja - pavisam reāli, naktī, miegā. "Redzēju, ka ap mūsu vasaras mājām Limbažu pusē plešas violeti lavandu lauki. Tas bija tik iespaidīgi, ka pamodos un sapratu - tas ir tas, ko dzīvē vēlos darīt," aizrautīgi stāsta Inga. Tiesa, līdz idejai bija kāds laiciņš jāpagaida. Inga un Rihards tolaik dzīvoja Norvēģijā, kur ģimenes galva strādāja par naftas produktu treideri kompānijā Statoil. Savukārt Inga Norvēģijā audzināja bērnus. Šajā valstī viņi pavadīja trīs gadus.

Neilgi pēc tam, kad Inga vīram pastāstīja savu sapni, viņi aizbrauca ciemos pie draugiem uz Nīderlandi. Pastāstījuši par Ingas ieceri, un negaidot atklājies, ka līdzās atrodas lavandu saimniecība, kuru varēja apskatīt. Inga atceras: "Ieraudzīju un vēl jo vairāk guvu pārliecību, ka mums tas ir jādara. Ir jāveido lavandu lauki Latvijā."

Kad ģimene atgriezās Latvijā, ilgi neprātojot, abi ķērās pie lietas. 2010. gadā nodibināja uzņēmumu Rich Lavanda, iepirka stādus un 1,2 hektāru platībā tos sastādīja savā lauku īpašumā Umurgā, Limbažu pusē. 2011. gadā lavandas tika sastādītas vēl 3,5 hektāru platībā otrā ģimenei piederošajā īpašumā Kurzemē pie Kuldīgas. "Pagaidām stādāmās platības plānots paplašināt tik tālu, cik paši saviem spēkiem spēsim apsaimniekot," piebilst Inga.

"Stādiņus iepirkām Nīderlandē no stādu lieltirgotājiem. Patiesībā visu darījām ar drebošu sirdi, jo, lai arī mūsu projekts, raugoties uz nākamajiem 3 - 5 gadiem, noteikti būtu rentabls, viss atkarīgs no laika apstākļiem. Lavandas ir siltumprasīgs augs, tās jāaudzē saulainās, no valdošiem vējiem aizsargātās vietās, augsnei jābūt ar labu gaisa caurlaidību, tā regulāri jāirdina un jāravē. Lavandas necieš kailsalu un necieš mitrumu, bet tā visa mūsu apstākļos ir pārpārēm," skaidro Inga.

Ražot jeb ziedēt lavanda sāk otrajā vai trešajā gadā. Pēc aptuveni pieciem gadiem stādījumi jāatjauno. "Nedrīkst aizlaist nezālēs, "nežēlīgi" jāravē. Patlaban jau domājam iegādāties ravējamo mašīnu, jo Latvijā atrast cilvēkus ravēšanai ir neiespējami," pasūrojas Inga. Līdz šim piedzīvoti arī dabas apstākļu radīti zaudējumi: Kurzemē stādītās lavandas 2011. gadā "noslīka" pārmērīgo lietavu dēļ, bet šajā pavasarī vairums stādu nosala. Vidzemē Ingas laukiem klājas labāk, tur augus iepriekš saudzējusi biezā sniega sega.

Lavandas izmanto visdažādākajiem nolūkiem. Uzņēmuma mājaslapā www.lillaslavender.com Inga apkopojusi informāciju par ziediņu plašo pielietojumu. Tos izmanto aromterapijā, kosmētikā, parfimērijā, farmācijā, kā arī vienkārši priekam un skaistumam. Patlaban ir īstais ziediņu ievākšanas laiks, un tajā iesaistīta visa ģimene, radi, un talkā aicināti arī draugi. Ziedi tiek savākti un kaltēti kūlīšos vēsā, tumšā, labi ventilējamā vietā. Kad ziediņi pietiekami izkaltuši, ziedlapiņas notrauc no kātiņiem un sāk veidot dažādus lavandas izstrādājumus. Inga smejas, ka tā ir garo rudens vakaru un ziemas nodarbe. Tad top arommaisiņi, spilventiņi un citas smaržīgas lietas. Inga un Rihards izstrādājuši arī īpašus piedāvājumus kāzu svinībām - ziedus, pušķus, dekorācijas.

"Idejas, kā izmantot lavandas, gan rodas pašiem, gan atrodam internetā. Jāteic, ka tas, kas cieņā ir citās valstīs, ne vienmēr gūst atsaucību pie mums. Ir produkti, ko vairs negatavojam, jo nav pieprasījuma. Pat dažādos Latvijas reģionos gaumes atšķiras," paskaidro Inga.

Kopumā, raksturojot lavandu produkcijas piedāvājumu vietējā tirgū, Inga teic, ka par konkurenci neuztraucas. Latvijas tirgus nav pietiekami liels pat Ingas uzņēmumam. Viņa prāto, ka ar laiku produkciju varētu eksportēt un būtu labi, ja parādītos vēl līdzīgi uzņēmumi, tad būtu iespējas sadarboties. "Neplānojam pretendēt uz lielražošanu, jo šis bizness ir vairāk sirdij. Negribam to pārvērst par kartupeļu vai burkānu tipa fermu ar tik un tik latu atdevi uz hektāru. Ar vienu augu kultūru nekontrolēti izvērsties negribam," strikta ir Inga.

Uzņēmumā līdz šim ieguldīti tikai privātie līdzekļi, pagaidām nav plāna veidot kredītsaistības. Inga un Rihards uzskata, ka vispirms jārada labs produkts, tas jāpārdod, un tikai pēc tam var domāt par aizņemšanos. "Veidot lavandu biznesu un sākt ar aizņēmumu no sirds nevienam neieteiktu. Tas ir tāpat, kā kazino uzlikt uz sarkano vai melno lauciņu un uzgriezt bumbiņu," būt uzmanīgiem aicina Inga. Tiesa, ja būtu mazliet vairāk brīva laika, varētu mēģināt uzrakstīt kādu projektu Eiropas Savienības līdzfinansējuma saņemšanai.

Abi uzņēmēji uzskata, ka, ja kaut ko dara ar mīlestību un patiku, panākumi ir garantēti. "Mēs cenšamies visu darīt tā, lai pašiem patiktu. Paši pārāk nereklamējamies, mūs bieži uzrunā tāpat, un mēs neatsakām par sevi pastāstīt. Tāds lielāks un pamanāmāks projekts bija jūlija beigās notikušie Lavandu svētki Limbažu un Saldus novados. Tie tapa sadarbībā ar mākslinieci Agnesi Melbārdi un mūziķi Rihardu Zaļupi. Būtībā šī biznesa misija ir dalīties ar pasauli ar skaistumu, smaržu, emocijām. Protams, ka, darot visu no labākās sirdsapziņas, nāks arī nauda. Ilgtspējība iespējama, tikai darbojoties šādi," spriež Inga.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!