TOP 11 noslēpumi veiksmīgi sāktai dienai  (44)

Šādu apgalvojumu pamato pētījumi, ka tieši rīta stundās cilvēki ir spējīgi padarīt visvairāk un domāt visātrāk. Tādējādi, ja kādu darbu izlemj veikt no rīta, tas prasīs daudz mazāk laika. Tas strādā arī otrādi - uz pēcpusdienu vai vakaru atliktie darbi var ievilkties pat daudz ilgāk, nekā sākotnēji plānots.

To ņemot vērā un dienu sākot ar konkrētiem mērķiem, iespējams padarīt daudz vairāk. Papildus iegūto laiku savukārt var veltīt iepriekš neplānotām aktivitātēm.

11 padomi, kuri pat katrs atsevišķi uzlabos ikdienu:

Papildus laiks palīdzēs nekavēt sabiedrisko transportu un darbu, ļaus kārtīgi paēst un pirms iziešanas rūpīgi pārskatīt, vai kaut kur nav palicis, piemēram, maks. Turklāt arī lielākā daļa veikalu un biroju atveras ap pulksten 9.00 rītā, ļaujot veikt arī svarīgus pirkumus vai sakārtot citus jautājumus jau pašā dienas sākumā.

Neatkarīgi no tā, vai darbs ir no mājām vai ne, vai pat tāda vispār nav, jo vairāk laika veltīsiet dienas darāmo darbu pārdomāšanai un secīgai sakārtošanai, jo ātrāk tos spēsiet paveikt vēlāk.

Jāsaprot, kas ir pats dzīvē svarīgākais, kas padara patiesi laimīgu un kas ir paši galvenie mērķi, uz kuriem tiekties. Ap šīm lietām jābūvē savi plāni, pārējo atstājot otrajā plānā vai jāatmet pavisam kā lieku.

Diemžēl nevienam nav dota papildus stunda diennaktī vai papildus diena nedēļā. Tādēļ esošo laiku produktīvi ir veltīt tikai un vienīgi tām lietām, kas dod emocionālus vai praktiskus ieguvumus.

Nedarāmo darbu sarakstu ieviest ir ne mazāk svarīgi kā atzīmēt savus pirmām kārtām veicamos darbus. Nav izdomāts labāks veids vai līdzeklis, lai cilvēks pats sev palīdzētu apkarot neproduktīvus un liekus ieradumus.

Par vienu no kaitīgākajiem ieradumiem mūsdienās ir kļuvusi sociālo tīklu regulāra pārbaudīšana. Ne mazāku ļaunumu nodara "ieskriešana" arī citos mīļos interneta portālos svarīgu darbu vidū. Mājas apstākļos darbu var traucēt pat trauku mazgāšana vai galda sakārtošana, kas pēkšņi var šķist saistošākas nodarbes par patiešām aktuālajiem uzdevumiem. Šo traucēkļu apzināšanās vien ir solis ceļā uz to apkarošanu.

Vingrinājumi, protams, ir svarīgi fiziskās formas uzturēšanai. Tik pat nozīmīgi tie ir arī smadzeņu darbības uzlabošanai, kā arī spēj palīdzēt cīnīties ar ikdienas stresu.

Ikdienas vingrojumu uzsākšana ir ieradums, kas var palīdzēt visas darba dienas garumā. Ja iespējams, ceļu uz darbu vislabāk veikt kājām. Arī šāds paradums, lai gan pasīvāks par rīta vingrošanu, var uzlabot personas darba spējas atlikušajai dienai.

Veselīgas brokastis nozīmē dienu uzsākt ar enerģijas injekciju. Daudzu veiksmīgu cilvēku brokastu ēdienkarte visā pasaulē ir līdzīga, turklāt vienkārša - omlete ar kādiem garšaugiem un augļu sula. Speciālisti vislabāk iesaka taisīt sulas sajaukumu no apelsīniem, āboliem un citrona.

Ēdiens vistiešāk ietekmē cilvēka pašsajūtu, jo ietekmē asinsriti un citas ķermeņa funkcijas. Tā, piemēram, cukurs pie tējas, smalkmaizīte vai kāds cits saldums var radīt nogurumu un samazināt domāšanas ātrumu. Tikmēr augļi, kā arī proteīna un graudaugu pilni ēdieni dos no rīta tik nepieciešamo enerģijas belzienu.

Lai cik vienkārši tas neizklausītos, visveiksmīgākajiem cilvēkiem ir labi sakārtota privātā dzīve. Apzināšanās, ka par spīti jebkādām ikdienas problēmām, mājās gaida savi tuvie cilvēki, uz kuriem vienmēr varēs paļauties, nomierina un ļauj veltīt uzmanību darāmajiem darbiem.

Darba uzdevumus vai paša noteiktu mērķu sasniegšanu nedrīkst pakārtot tikai un vienīgi ģimenei. Jāatceras, ka tieši to paveikšana var dot ieguvumus, no kuriem labumu gūs kā pats darītājs, tā arī pārējie ģimenes locekļi.

Zinātniski pierādīts, ka 15 minūtes, kas no rīta veltītas sev apkārt esošo pozitīvo lietu pārdomāšanai, uzlabo cilvēka darba spējas. Ik rītu vēlams pārdomāt to, kas iepriecina sevī, savā ģimenē, savos draugos un darbā.

Lai cik šāda sevis noskaņošana nešķistu "modīga", tās iedarbību ikviens var pārbaudīt, mēģinot kādu laiku bez iemesla smaidīt. Ķermenis ātri vien noticēs, ka patiešām jūtas ļoti labi un uzlabosies ne tikai pašsajūta un noskaņojums, bet arī spriestspējas ātrums.

Galvenās lietas vispirms, mazāk svarīgās - vēlāk! Kā jau minēts raksta sākumā, smadzenes lielākajai daļai tieši no rītiem darbojas visātrāk. Šā iemesla dēļ ir muļķīgi pašu ražīgāko laiku veltīt mazsvarīgu uzdevumu veikšanai vai otršķirīgu lēmumu pieņemšanai.

No rītiem vēlams organizēt darba plānošanas sapulces, sarunāt tikšanās un slēgt līgumus. Tādējādi iespējams iegūt visradošākos priekšlikumus un visvieglāk ērti strukturēt turpmākos darbus.

Krupja norīšanai jeb grūtāko darbu paveikšanai jābūt pašam pirmajam dienas uzdevumam. Loģika šajā apsvērumā ir vienkārša - ja no rīta padarīts pats grūtākais, tad visu atlikušo dienu par to vairs nebūs jādomā. Pretējā gadījumā visi citi darbi tiks darīti pavirši vai nemaz netiks pabeigti, jo daudz enerģijas aizies domājot par to, kas vēl priekšā.

Attiecības ir visu darījumu pamatā, bet visu attiecību pamatā ir komunikācija. To apzinoties, veiksmīgi cilvēki ikdienā meklē sev līdzīgus, mērķtiecīgus un atbalstošus paziņas, bet izvairās no tiem, kas paši savu dzīvi nespēj sakārtot.

Pareizie cilvēki, ienākot telpā, rada enerģiju, bet citi enerģiju rada tikai aizejot. Rīta tikšanās ar cilvēkiem, kas dot pozitīvas emocijas, visai atlikušajai dienai var dot patīkamu enerģijas lādiņu.

Informācija nenoliedzami ir pasaules pati vērtīgākā prece. Pāris minūšu radio pārraide, kamēr tiek baudītas brokastis, vai ziņu virsrakstu pārlasīšana pirms iziešanas no mājas ir pozitīvs ieradums. Tas ļauj ne tikai būt lietas kursā par notiekošo pasaulē, bet arī dod iedvesmu ikdienas darbiem.

Ne vienmēr svarīgi ir zināt tikai jaunākās ziņas. Tik pat labi žigls ieskats "Wikipedia" vai dzīvesstila žurnālā var dot ideju vai pamudinājumu, kas palīdzēs ikdienā ieviest kādu noderīgu jauninājumu.