"Visi cilvēki, ieskaitot mūsu advokātus, uzskatīja, ka mums vairs nevajadzētu strādāt kopā. Taču pēc garas, gandrīz divas stundas ilgas sarunas birojā mēs nolēmām, ka būtu jāpamēģina turpināt biznesa sadarbība," sarunā ar The New York Times saka Valērija Kalistro. 1998. gadā viņa apprecējās ar Agostino Ribeiro, aktīvi iesaistoties viņa juridiskās kompānijas Ventura, Ribeiro & Smith darbā. Kad 2006. gadā laulība tika šķirta, pāris nonāca ļoti grūtas izvēles priekšā - bija skaidrs, ka V. Kalistro (viņa gan nebija pilntiesīga partnere kompānijā) ieguldījums ir pietiekami liels, lai uzņēmumam izdevīgāka būtu viņas palikšana kompānijā, taču tajā pašā laikā bija lielas bažas, ka personīgās domstarpības atstās negatīvu iespaidu uz darbu. Tagad abiem ir skaidrs, ka pieņemtais lēmums bijis pareizs. Kompānija ir paplašinājusies un pašlaik nodarbina 50 darbiniekus, V. Kalistro ir kļuvusi par pilntiesīgu partneri, bet kādreizējās domstarpības ir laimīgi aizmirstas.
Ļoti interesants pavērsiens noticis Stefānijas Blekvelas dzīvē. 1991. gadā viņa izšķīrās no sava vīra, ar kuru kopā bija nodzīvojusi 12 gadus, taču palika strādāt abiem piederošajā stādu audzēšanas kompānijā. 1998. gadā S. Blekvela tomēr nolēma uzsākt jaunu biznesu, nodibinot dabisko produktu iesaiņošanas kompāniju Aurora Products, un šī niša izrādījās negaidīti veiksmīga. Tagad Aurora Products strādā arī viņas bijušais vīrs, kurš ir jaunās rūpnīcas celtniecības uzraugs. S. Blekvela stāsta, ka sastrādāties viņiem palīdzējis tas, ka, neraugoties uz daudzajiem strīdiem, viņi joprojām viens pret otru izjūt lielu cieņu.
Uz savstarpēju cieņu kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas nepieciešams, lai šķirtie laulātie draugi varētu turpināt strādāt kopā, norāda arī ģimenes biznesa konsultants, kompānijas Lansberg, Gersick & Associates vecākais partneris Aivens Lansbergs. Viņš atzīst, ka diemžēl daudzos gadījumos (it sevišķi tad, ja viens no laulātajiem krāpis otru) attiecības ir tik ļoti sabojātas, ka ne par kādu cieņu un uzticēšanos vairs nav iespējams runāt. A. Lansbergs min arī vairākus citus faktorus. Lai cilvēki, kuru laulība ir šķirta, varētu kopā darboties biznesā, nepieciešams, lai viņi spētu atklāti komunicēt, būtu pārliecināti, ka otras puses darbi neatšķirsies no vārdiem, apzinātos, ka iesāktais ir jāturpina, neraugoties uz to, ka atkal par sevi var atgādināt senās domstarpības.
Atšķirībā no citiem šķirtajiem pāriem tiem bijušajiem laulātajiem, kuri nolemj turpināt kopīgu uzņēmējdarbību, ir jārēķinās, ka viņiem bieži nāksies tikties, komunicēt vienam ar otru. Terija Alena, kura pirms diviem gadiem pārtrauca kopdzīvi ar vīru (oficiāli viņu laulība vēl nav šķirta), atzīst, ka abu starpā bijušas tik lielas domstarpības, ka reti kura saruna beigusies bez skaļiem apvainojumiem. Grāmatvedības kompānijai, kas piederēja Alenu pārim, tas, protams, nav nācis par labu, tādēļ abi vienojušies meklēt palīdzību pie psihoterapeita, un tas patiešām līdzējis.
A. Lansbergs piebilst, ka daudziem laulātiem pāriem, kuriem ir kopīgs bizness, dzīve šķiet tik idilliska, ka viņi pat nav parūpējušies sastādīt vienošanos par to, pēc kādiem noteikumiem šis bizness tiks dalīts šķiršanās gadījumā. V. Kalistro atceras, ka šķiršanās prāvas laikā lūgusi, lai bijušais vīrs paraksta dokumentu, saskaņā ar kuru viņai tiks garantēts darbs vismaz trīs gadu garumā. "Man bija ļoti svarīgi zināt, ka būs darbs un ienākumi," saka V. Kalistro, piebilstot, ka šīs vienošanās parakstīšana palīdzējusi viņai nomierināt nervus, kas sekmējis kopīgu darbu ar bijušo vīru.
Vēl viens aspekts, uz ko norāda A. Lansbergs, ir nepieciešamība informēt kompānijas darbiniekus par to, ka īpašnieki gatavojas šķirties. Speciālists uzsver, ka ģimenes strīdus ir grūti paturēt noslēpumā, darbinieki nojauš par gaidāmo šķiršanos, bažījas par uzņēmuma nākotni un savām darbavietām, nereti mēdz nostāties viena strīdnieka pusē. Tādēļ A. Lansbergs iesaka šādos gadījumos nākt klajā ar saskaņotu paziņojumu, kas nomierinātu darbiniekus, neliktu viņiem justies tā, it kā darba devēji viņiem neuzticētos.
Pilna raksta versija šeit.