Jauns pētījums, kura autori ir Čikāgas universitātes zinātnieki Marianna Bertrāna un Emirs Kamenica, liecina, ka šie "griesti" ir ne tikai svarīgi, bet arī grūti caursitami.
Jaunieši "dara kā visi"
Piemēram, ASV vīrieši vidēji pelna vairāk nekā sievietes, un ir gandrīz dabiski uzskatīt, ka sieva, visticamāk, saņem mazāku atalgojumu nekā viņas vīrs.
Īpaši spilgti šis princips parādās, analizējot gados jauno (no 22 līdz 34 gadiem) pāru ienākumus. Vairākumā jauno ģimeņu vīrs pelna vismaz nedaudz vairāk, turklāt šķiet, ka šo principu nenosaka gados vecāko pāru paraugs.
Neskatoties uz zināmu progresu pēdējos gadu desmitos, sociālā norma, kas nosaka, ka "vīriem jāpelna vairāk nekā viņu sievām", joprojām netiek nopietni apšaubīta.
Labāk nestrādāt, nekā saņemt vairāk
Šī sakarība nav tikai interesants fakts, jo nopietni ietekmē valstu ekonomiku. Zinātnieki secinājuši, ka sievietes, kurām piemīt potenciāls pelnīt vairāk par vīriem, biežāk vispār pamet darbu nekā citādā ziņā līdzīgas sievietes.
Pat ja viņas strādā, potenciāli augstāk apmaksātās sievietes savas iespējas izmanto mazākā mērā, un arī šai iezīmei ir negatīva ietekme uz tautsaimniecību.
Pētījuma autori šo tendenci skaidro ar to, ka sociālās normas tāpat ietekmē mājas darbu sadalījumu ģimenē, turklāt ekonomiski neizdevīgā virzienā.
Ja vīrs saņem mazāku algu nekā sieva, viņai būtu pamatotas tiesības gaidīt lielāku vīrieša ieguldījumu mājas darbos.
Reālajā dzīvē situācija ir tieši pretēja: sieviete, kura pelna vairāk, arī vairāk laika velta mājas darbiem un bērnu aprūpei, nekā sieviete, kas pelna mazāk par savu vīru.
Žurnālā The Economist publicētā pētījuma autori izsaka minējumu, ka labāk pelnošās sievas tādējādi atzīst, ka jūtas neveikli, un tiecas kompensēt vīra kompleksus par mazāko algu.
Algu dinamika ietekmē arī pāru savstarpējās attiecības. Kamēr sieva saņem mazāku algu, viņas ienākumi ģimenē problēmas nesagādā. Kad viņa sāk pelnīt vairāk, laulības dzīvē parādās konflikti un palielinās šķiršanās iespējamība.
Turklāt, šķiet, nav svarīgi, vai sieva pelna tikai nedaudz vairāk, vai ievērojami vairāk nekā vīrs, kas ļauj secināt, ka problēmas rada nevis sievietes ienākumi kā tādi, bet tieši fakts, ka vīra alga ir mazāka.
Bērna kopšanas atvaļinājums - tikai vīram?
Uz ekonomistu jautājumu, kāpēc cilvēki ar "racionālām gaidām" vispār slēdz šādas laulības, pētījuma autori atbild, ka daudzi patiešām izvēlas dzīvot neprecoties.
Pēc viņu vārdiem, šī pētījuma rezultāti norāda uz sarežģītu algu atšķirības problēmas attīstību pasaulē, kas vairs nevar atļauties ziedot sieviešu potenciālu.
Lai mainītos kāda sabiedrības norma, vajadzīgs ilgs laiks un, iespējams, arī mērķtiecīgas politikas atbalsts.
Tāds šobrīd jau tiek īstenots, piemēram, Zviedrijā un kopš nesena laika arī Vācijā, kur dāsni bērna kopšanas atvaļinājumi tiek piešķirti tikai vīriešiem, lai mazinātu viņu lomu kā vienīgajiem apgādniekiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
