Darba intervija, neveiksmīga
Foto: PantherMedia/Scanpix
Lai kāds arī būtu atteikums pieņemt darbā, pat intervijās visrūdītākajiem kandidātiem gadās pesimisma uzplūdi. Bet vai tiešām neveiksmīgā darba intervijā vienmēr jāvaino sevi?

"Kāpēc gan es saņēmu atteikumu?" bieži lauza galvu darba meklētāji, cenšoties atsaukt atmiņā katru intervijas minūti un tajā pateikto frāzi.

Šāda analīze, protams, ir lietderīga: tā tu patiešām vari gūt izpratni, kas tavā kandidatūrā nepatika intervētājam. Tomēr ne vienmēr visa vaina jāuzņemas tev.

Izdevuma "Woman's Daily" aptaujātie eksperti atzīst, ka iemesli atteikumam var būt daudzi un dažādi un ne vienmēr tie saistīti ar kandidāta zemo profesionālo līmeni. Nav noslēpums, ka darba meklētājiem atsaka tāpēc, ka viņi ir pārāk kvalificēti konkrētajai vakancei.

Tātad tu esi saņēmusi atteikumu - mēģināsim noskaidrot, kāpēc tā varēja notikt. Tā kā iemeslu var būt ļoti daudz, sadalīsim tos divās daļās - objektīvajos (tu patiešām esi nepareizi izturējusies, pieļāvusi kļūdas vai ir citi nopietni iemesli tev atteikt) un subjektīvajos (tevi nepieņēma noteiktu uzņēmumā esošu apstākļu vai intervētāja nepareizi izdarīto secinājumu dēļ).

Četrpadsmit objektīvi iemesli – meli, flirts, minisvārki un citi

Foto: PantherMedia/Scanpix

1. Tavas kandidatūras neatbilstība vakances prasībām. Piemēram, sludinājumā teikts, ka nepieciešama augstākā tehniskā izglītība, bet tev tās nav vai esi vēl studente. Vai arī konkrētajai vakancei vajadzīgs speciālists ar ilggadīgu darba pieredzi, bet tu vēl neesi paspējusi to iegūt. Tādus ierobežojumus var uzskatīt par diskrimināciju, bet labāk noskaidrot visas prasības pirms tikšanās, lai izvairītos no nesaprašanās darba intervijas laikā.

2. Tavs CV kāda iemesla dēļ pārāk atšķiras no pārējo kandidātu iesniegtajiem, un intervijas vadītājs šo iemeslu uzskata par pietiekamu pamatojumu noraidījumam. Piemēram, kandidāts daudz un ne vienmēr veiksmīgi joko - teiksim, "kaut kad kaut ko mācījos", "meklēju Zirnekļcilvēka darbu" vai tamlīdzīgi. Vai varbūt informācija par katru no iepriekšējām darba vietām iezīmēta atšķirīgā krāsā - zilā, rozā, dzeltenā. Bet varbūt kandidāts pavisam atteicies no lietišķā stila par labu "kreatīvām" izpausmēm.

3. Tiekoties uzņēmuma personāldaļas vadītājs novērtējis kandidāta ārējo izskatu kā neatbilstošu uzņēmuma korporatīvajai kultūrai. Piemēram, visi ierodas darbā lietišķos kostīmos, bet darba meklētāja uzvilkusi nodilušus džinsus vai nokrāsojusi nagus izaicinošā tonī. Tas pats attiecas uz mini svārkiem, masīviem auskariem vai netīriem apaviem.

4. Intervijas gaitā noskaidrojies, ka kandidāts CV samelojis vai pārāk izskaistinājis savu pieredzi un izglītību. Bez komentāriem: ar krāpšanu karjeru izveidot nav iespējams.

5. Intervijas gaitā kandidāts nav parādījis savu motivāciju un ieinteresētību iegūt tieši šo darbu un šajā uzņēmumā. Nostāja "pierunājiet mani, un tad varbūt piekritīšu uzņemties šo garlaicīgo darbu un piekritīšu mazajai algai" vairākumā gadījumu nav vietā, ja vien patiešām vēlies šo darbu iegūt. Ja vakance neinteresē, nemaz nesūti CV.

6. Kandidāts intervijas laikā uzdevis pārāk daudz jautājumu par atvaļinājumu un algu, bet pārāk maz interesējies par gaidāmajiem pienākumiem un darba nosacījumiem.

7. Kandidāts runā gramatiski nepareizā valodā, īpaši, ja pretendē uz amatu, kas paredz pastāvīgu kontaktēšanos ar klientiem, partneriem un citiem cilvēkiem.

8. Kandidāts izturas nepārliecinoši, sasaistīti vai, tieši pretēji, pārāk atbrīvoti un pašapzinīgi.

9. Intervijas laikā kandidāts kritiski izteicies par savu bijušo darba devēju, uzņēmumu, kolēģiem. Tādu kandidātu var uzskatīt par cilvēku ar tieksmi konfliktēt vai rīkot skandālus.

10. Kandidāts apšaubījis intervētāja kvalifikāciju. "Kā šī meitenīte var novērtēt mani, pieredzējušu speciālistu?" Intervētāji bieži sastopas ar šādu nostāju, jo īpaši no gados vecāku kandidātu puses. Atceries: personāla menedžeris novērtē tava CV pamata atbilstību konkrētajai vakancei un kopējo piemērotību amatam. Profesionālās īpašības novērtēs potenciālais tiešais vadītājs, ja veiksmīgi iziesi personāla vadītāja veikto atlasi.

11. Diemžēl kandidāts var izrādīties pārāk jauns vai pārāk "pieaudzis" konkrētajai vakancei. Visticamāk, šo iemeslu tev atklāti neminēs, tomēr vecuma cenzs reāli pastāv daudzos uzņēmumos.

12. Kandidātam nav izdevies sevi parādīt kā pieklājīgu cilvēku: nesasveicinājās vai sasveicinājās ne pārāk atsaucīgi, nepalaida sievieti pirmo pa durvīm, laipni neatvadījās un tā tālāk..

13. Darba meklētāja mēģināja flirtēt ar intervētāju.

14. Intervijas laikā iezvanījās kandidāta mobilais tālrunis. Tas, ka tālrunis pirms intervijas nav ticis izslēgts, jau pati par sevi ir kļūda. Bet tas, ja kandidāts uz zvanu arī atbild, var pārvilkt krustu viņa karjeras izredzēm šajā uzņēmumā.

Astoņi subjektīvi iemesli - kāju garums, prāts, anekdotes un citi

Foto: PantherMedia/Scanpix

Tagad apskatīsim iespējamā atteikuma subjektīvos iemeslus - tos, kuru dēļ tev nav vērts īpaši pārdzīvot, jo atteikums nav saņemts tāpēc, ka neesi pietiekami kvalificēta vai nepārvaldi lietišķo etiķeti. Tad kāpēc tomēr tā notika?

1. CV intervētājam šķiet pārāk labs - skaidri redzams, ka viņa kvalifikācija ir pārāk augsta konkrētās vakances prasībām. Pastāv uzskats, ka "pārāk gudrs" kandidāts nepavisam nav labākais variants kādai vakancei, īpaši tad, ja šajā darbā nav paredzama karjeras izaugsme. Mīnusi ir vairāki: speciālists var ātri sākt "garlaikoties" interesantu uzdevumu trūkuma dēļ, zaudēt motivāciju vai pat aiziet no uzņēmuma. Turklāt šādam kandidātam arī vairāk jāmaksā.

2. Cits variants notikumu attīstībai, balstoties uz 14. punktu no objektīvo iemeslu klāsta. Tātad iezvanījies kandidāta mobilais tālrunis. Kandidāts zvanu noraidījis, bet intervētājam ar smalku estētisku gaumi var neiepatikties uzstādītā melodija - kāds šlāgeris vai pat rupja dziesmiņa. Mūzika var būt arī it kā neitrāla, bet gaumes taču var būt dažādas.

3. Kandidāts intervētāja acīs nerada īsta komandas spēlētāja iespaidu - viņš, kā šķiet personāla menedžerim, ir pārāk spilgti izteiktas individuālās īpašības.

4. Uzņēmumam var būt arī pavisam īpašas vēlmes attiecībā uz potenciālā darbinieka ārieni. Īpaši tas attiecas uz klientu apkalpošanas speciālistiem vai tiem, kas veido firmas "seju" - sekretārēm, sabiedrisko attiecību vadītājiem un tamlīdzīgiem darbiniekiem. Vai vērts vainot sevi, ka esi piedzimusi, piemēram, nevis par blondīni ar kājām līdz ausīm, bet par normālas miesas būves bruneti?

5. Intervijas laikā darba meklētājs pastāstījis anekdoti, kas intervētājam nav patikusi.

6. Pārāk liela konkurence uz šo darba vietu. Iespējams, tu ideāli atbilsti izsludinātajai vakancei, bet tikpat ideāli ir vēl trīs vai četri kandidāti.

7. Personāla menedžeris kāda iemesla dēļ nolēmis, ka tu neiederēsies esošajā kolektīvā. Piemēram, visai nodaļai patīk korporatīvās ballītes, bet tu esi atzinusi, ka neesi "tusiņu" cilvēks. Vai arī visi darbinieki ir veģetārieši, bet tu pavaicāji, vai tuvumā ir kafejnīca, kur pasniedz labus gaļas ēdienus.

8. Visbeidzot, kandidāts var vienkārši cilvēciski neiepatikties intervētājam vai potenciālajai vadībai. Pārāk spēcīgas smaržas, pārāk skaļa vai, tieši pretēji, pārāk klusa balss, nesamērīgi dārga somiņa - subjektīvu faktoru var būt ļoti daudz.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!