Kā vēsta raidsabiedrība BBC, šāds uzņēmuma vadības lēmums daudzos darbiniekos izraisījis sašutumu.
"Daļa labāko lēmumu un ideju rodas no sarunām biroja gaiteņos un kafetērijā, tiekoties ar jauniem cilvēkiem un organizējot neplānotas nodaļu sapulces," teikts "Yahoo" vadības paziņojumā darbiniekiem. "Strādājot no mājām, bieži tiek ziedots ātrums un darba kvalitāte."
Jauno politiku, kas stāsies spēkā no jūnija un ir pilnīgi pretēja līdz šim esošajai, ieviesusi uzņēmuma jaunā vadītāja Marisa Meijere, kura pati atgriezās birojā jau dažas nedēļas pēc dzemdībām.
Līdzīgi izteicies populārās meklētājprogrammas "Google" finanšu direktors Patriks Pišets, bet miljardieris un uzņēmuma "Virgin" boss Ričards Brensons, kurš bieži strādā attālināti no sava īpašumu - Nekera salas Karību jūrā - atcirtis, ka šāda pieeja ir "solis atpakaļ laikmetā, kad attālināts darbs ir vienkāršāk īstenojams un efektīvāks nekā jebkad agrāk."
Mājās viss pieejams - tad kādi iebildumi?
Daudziem biroju darbiniekiem mājās ir pieejamas visas tehnoloģiskās ierīces, kas nepieciešamas, lai strādātu, turklāt arī sapulcēs viņi var piedalīties ar video palīdzību.
Saskaņā ar 2011. gadā veiktas plašas aptaujas datiem 59 procenti darba devēju Lielbritānijā piedāvā iespēju strādāt no mājām, salīdzinot ar 13 procentiem 2006. gadā.
ASV 24 procenti darbinieku vismaz dažas stundas nedēļā strādā no mājām, liecina Darba biroja apkopotā statistika.
Bet tikai 2,5 procenti britu jeb 3,1 miljons cilvēku (neskaitot pašnodarbinātos un neapmaksātus brīvprātīgos) uzskata mājas par savu primāro darba vietu.
Pamatojot iebildumus attālinātam darbam, Pišets piebilda: "Kopīgās maltītēs ir kaut kas maģisks. Ir kaut kas maģisks arī kopā pavadītajā laikā, ideju mētāšanā, iespējā parādīt kaut ko uz datora un pajautāt kolēģa viedokli."
"Google" darbiniekiem šobrīd ir pieejams bezmaksas autobuss uz uzņēmuma galveno biroju. Nav brīnums, ka Meijere ir tieši šī uzņēmuma kādreizējā vadītāja.
Strādāsi no mājām - paaugstinājumu neredzēsi?
Ir vairāki acīmredzami iemesli, kāpēc attālinātais darbs nav ieguvis tik stabilas pozīcijas, kā gaidīts. Turklāt joprojām pastāv kultūras noteiktas antipātijas pret šādu darba organizācijas modeli.
Cilvēkam, kurš "nav redzams birojā", var būt grūtāk panākt paaugstinājumu, algas pielikumu un sava darba augstāku novērtējumu, nekā kolēģiem, kas ik dienu ierodas birojā, liecina Kalifornijas universitātes zinātnieku veikts pētījums.
Joprojām nozīmīgs faktors ir tā sauktais "pasīvais klātbūtnes laiks", kas būtībā nozīmē to, ka cilvēks atrodas birojā - neatkarīgi no tā, ar ko tobrīd aizņemts.
Turklāt attālināti strādājošie var just pienākumu strādāt ilgāk, lai pierādītu, ka viņi neslinko tikai tāpēc vien, ka neierodas birojā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
