Desmit frāzes, ko ikdienā izmanto neparasti cilvēki  (46)

Tās ir šķietami mazas un pašsaprotamas frāzes, kas spēj ievērojami mainīt gan paša teicēja, gan citu cilvēku ikdienu. Ja vēlies uz citiem atstāt labu iespaidu, šeit ir frāzes, ko saviem padotajiem, kolēģiem, ģimenes locekļiem, draugiem un ikvienam satiktajam ieteicams teikt katru dienu:

Pat tad, ja esi vadošā amatā vai ģimenes galva, tas nenozīmē, ka esi gudrākais, atjautīgākais un visapgaismotākais cilvēks šajā kompānijā. Jebkurus apgalvojumus un lēmumus pamato, izsaki to iemeslus un paskaidro tos ar loģiku, nevis savu pozīciju vai autoritāti.

Izvēloties skaidrot savus lēmumus, tu vienlaikus padari tos citiem saprotamus vai apšaubāmus, un par tiem var viegli raisīties diskusijas. Savukārt pamatota kritika un diskusijas var novest pie šo lēmumu uzlabošanas.

Protams, autoritāte pati par sevi rada sajūtu, ka tev ir taisnība, taču citi tam var nepiekrist, kaut iekšēji to neizrāda. Tajā pašā laikā savstarpēja sadarbība un diskusija visus vienlaikus novedīs pie pareizākā lēmuma, kas palīdzēs satuvināties.

Dinamiskos uzņēmumos pārmaiņas notiek nepārtraukti. Dažas no tām radikāli maina darba stilu uzņēmumos ar mērķi celt produktivitāti, palielināt ieņēmumus un samazināt izdevumus.

Pirms šie radikālie plāni tiek ieviesti dzīvē, reti kad ir precīzi iespējams noteikt, vai tie patiešām izdosies. Lai gan ir neskaitāmas teorijas, lai to paveiktu, cipari uz papīra ne vienmēr izrādās realitāte.

Kad tie izgāžas, plānu izstrādātājam ir jāspēj nākt pie visiem pārējiem, kas no viņa bijuši atkarīgi vai kam dotas veltas cerības, un atzīt: "Man nebija taisnība, jums bija. Atgriežamies pie iepriekšējā režīma."

Protams, šis mirklis katram, kam kas tāds jāsaka, šķiet briesmīgs, jo sevi ir jāatzīst par nespējīgu veikt savu pienākumu, turklāt parasti ir bail tādējādi zaudēt citu respektu. Patiesībā gan notiek pavisam pretēji - citu respekts pret šādu personu tikai palielinās, jo ikviens labi apzinās, cik grūti ir atzīt savas kļūdas.

Neviens nekad negūst pietiekamu novērtējumu. Neviens un nekad! Tāpēc, ja redzi, ka kāds kaut ko izdara labi, pasaki viņam, ka tā domā.

Tāpat nebaidies "pakāpties atpakaļ laikā" un pateikt ko labu par to, ko kāds ir izdarījis jau senāk. Labu vārdu pateikšanu nekad nevar nokavēt - cilvēkam, kurš tos saņems, garastāvoklis būs uzlabots tieši tajā brīdī. Turklāt pēc laika šie vārdi var dot pat lielāku nozīmi, jo parādīs, ka viņa darbu atceries.

Atceries pēdējo reizi, kad devi kādam dāvanu, izteici komplimentu par padarīto un saņēmējs sajutās neveikli, mēģināja pateikt "es jau neko" vai "nevajadzēja tā pūlēties"? Visticamāk viņu samulsums atņēma arī tavu dāvināšanas prieku.

Līdzīgi var notikt arī tad, ja kāds pasakās tev. Nesabojā otra cilvēka prieku - pat ja pēkšņā uzmanības pievēršana rada kādas neērtības, viss kas tev jādara, ir acu kontakta izveidošana un pieklājīga pateikšanās.

Nedomā, ka šādas pateicības dod labumu tikai tev, tās uzlabo garastāvokli arī pārējiem.

Ja tev ir nepieciešama jebkāda palīdzība, neatkarīgi no tā, vai tā ir liela vai maza, un, kas ir tas, kas to var sniegt, vienmēr pazemīgi un sirsnīgi to arī palūdz.

Mēs visi kļūdāmies, mēs visi arī zinām, ka kļūdīties ir cilvēcīgi, tomēr ikreiz, kad kļūdāmies, atvainoties otram ir tik sarežģīti. Tā kā dzīves laikā mēs esam vainojami pie tik daudz kā - izteiktiem vārdiem, izdarītām lietām, gļēvuma iesaistīties, aizstāvēt, aizmirstiem solījumiem - piedošanas lūgšana agrāk vai vēlāk ir jāiemācās.

Ja zini savu vainu, tad nemeklē attaisnojumus "es sadusmojos, jo..." vai "es nodomāju, ka...", jo tie vairs nav svarīgi. Šādā veidā atvainošanos tu pārvērt uzbrukumā, kurš savukārt visticamāk pārvērtīsies strīdā.

Ja nožēlo, tad saki to un uzņemies visu vainu. Tas dos iespēju jums abiem notikušo aizmirst daudz ātrāk.

Padoms ir īslaicīgs, kamēr zināšanas ir uz visiem laikiem. Savukārt zināšanas, ko darīt, var palīdzēt darbā, bet saprašana, kā un kāpēc tas tā notiek, var būt galvenais ķēdes posms, lai darbu vispār varētu veikt.

Brīdī, kad tu lūdz, lai tev kāds kaut ko iemāca vai parāda, tu parādi, ka respektē šīs personas padomu, uzticies viņa pieredzei, prasmēm un redzējumam, kā arī tu pats iegūsti labāku izpratni par to, kas tev tiek demonstrēts.

Nejautā tikai padomu - palūdz, lai arī parāda un iemāca. Tādējādi jūs abi būsiet ieguvēji.

Daudz cilvēki baidās prasīt padomus vai cita veida palīdzību, jo viņuprāt tas norāda uz vājumu.

Palīdzība gan ir nepieciešama pilnīgi visiem. Piemēram, ja veikalā pārdevējs jautā: "Vai varu kaut kā palīdzēt?", lielākā daļa uzrunāto izturēsies noraidoši, sakot, ka viss jau esot labi tāpat vai arī paskaidros, ka tikai vēlas palūkoties uz precēm.

Tā vietā daudz iedarbīgāk ir paziņot, ka palīdzēsi, jo tev ir brīvs brīdis. Šādā veidā otrs sajutīs, ka notiek sadarbība, nevis pakalpošana vai pavēlēšana tūlītēji izteikt savas vēlmes.

Ar mīlestības izpausmēm darbā noteikti nevajadzētu aizrauties, tomēr visur citur savas patiesās izjūtas vajag atklāt, cik bieži vien iespējams.

Tāpat gandrīz nekad par ļaunu nenāks paziņot, kas tev patīk. Ir pierādījies, ka cilvēki ar prieku uztver to, par ko citi priecājas, bet paliek drūmi un negatīvi noskaņoti, uzzinot par to, kas citiem nepatīk.

Dažkārt gan vislabāk ir neteikt neko. Ja esi par kaut ko sadrūmis, nikns vai apvainojies, labāk paklusē. Lai gan visiem šķiet, ka skaļa vaimanāšana vai dalīšanās bēdu stāstā var palīdzēt justies labāk, tā nav.

Tas pats attiecas uz kritiku. Ja kritizēsi ģimenes locekļus vai labus draugus, viņi to ātri aizmirsīs (ja vien to nedari sistemātiski), taču kritika, kas izteikta attālam paziņam vai darba kolēģim, vienmēr paliks viņa atmiņā, pat ja tas netiks izrādīts.

Īpaši, ja runā ar padotajiem, rūpīgi pārdomā, ko teiksi, un vai tavs spriedums ir objektīvs. Uzņēmums un tu varat ātri atgūt nokavēto, ja izrādās, ka kāda informācija bijusi neprecīza vai plānotie pasākumi nav izdevušies kā paredzēti. Tajā pašā laikā darbinieka pašvērtējums un līdz ar to arī atdeve darbā var būt sabojāti neatgriezeniski.

Tāpēc vienmēr saki ko domā, ja tas varētu uzlabot līdzcilvēku labsajūtu, bet paklusē, ja nezini, kāds rezultāts būs tam, ko pasaki.