Piecas tipiskas vīriešu profesijas, kuru celmlauzes patiesībā bija sievietes  (18)

Lovleisa, sadarbojoties ar Čārlzu Bebidžu, kuru mēdz dēvēt par "datoru tēvu", uzrakstīja pirmo datorprogrammēšanas algoritmu. Jāsaka, ka Bairona nebija vienīgā datorzinātņu celmlauze. Otrā pasaules kara laikā sešas sievietes, kuru iesauka bija "cilvēki - datori", veica visu programmēšanu, kas bija nepieciešama vienam no pirmajiem pilnībā elektroniskajiem datoriem pasaulē. 

Sievietes nezaudēja savu nozīmību datorprogrammēšanas nozarē arī četrdesmitajos un piecdesmitajos gados, taču sešdesmito gadu beigās viņu skaits šajā nozarē saruka, jo darba devēji ieviesa pārbaudījumus, kuros daudz labāk veicās vīriešiem.

Viduslaikos visā Eiropā sievietes tika uzskatītas par brūvēšanas meistarēm, un daudzas no tā sauktajām "alus sievām" vai brūverēm izmantoja savas prasmes, lai nopelnītu kabatas naudu. Tomēr 17. gadsimta industrializācijas laikā alus ražošana kļuva par liela mēroga uzņēmējdarbību rūpnīcās, un darbavietas tajās tika piešķirtas vīriešiem.

Geinsa noskaidroja, ka periodā no 1916. līdz 1923. gadam sievietēm bija lielāka teikšana kino idustrijā nekā jebkurā citā industrijā ASV. Diemžēl 90% no amerikāņu filmām, kas uzņemtas pirms 1923. gada, netika pienācīgi glabātas, tādēļ lielu daļu no šo sieviešu darbiem mūsdienās nav iespējams aplūkot. 

Patiesībā 1923. gadā sievietēm piederēja vairāk neatkarīgā kino studiju nekā vīriešiem. Žurnāls "Playboy" šo parādību nodēvēja par "viņas personīgo uzņēmumu epidēmiju." Kad kino industrija kļuva centralizēta, dažas ietekmīgas,vīriešiem piederošas kompānijas pārņēma varu, un sievietēm gandrīz pilnībā tika liegta iespēja iegūt kādu no pieejamajām darbavietām. 

Turklāt daudzu nozīmīgu agrīnā kino vēstures grāmatu autori neņēma vērā sieviešu radītās filmas un viņu sasniegumus, un daudzas no šīm ietekmīgajām sievietēm gandrīz pazuda aizmirstībā.

Pēc grāmatas "Kad sievietes bija bundzinieces" autores Leinas Redmondas domām, senākā zināmā bundziniece bija mezopotāmiešu priesteriene Lipušiau. Bungas asociējās ar dzimšanu un auglību, un sievietes tās uzskatīja par svētām. 

Aptuveni trīs tūkstošus gadu sievietes spēlēja bungas reliģisko rituālu ietvaros. Viss mainījās, kad kristīgā baznīca sievietēm aizliedza dziedāt un spēlēt instrumentus. Publiski muzikāli priekšnesumi aizvien vairāk pārtapa par vīriešu nodarbi.

Viduslaikos baznīca pieņēma likumu, ka visiem ārstiem ir jāiegūst universitātes diplomu. Tolaik sievietes nedrīkstēja iestāties universitātē, tādēļ likumīga ārsta profesija viņām bija liegta. Tās, kuras nodarbojās ar ārstēšanu, tika apsūdzētas burvju mākslas piekopšanā. 

Turpmāk medicīnas nozares pārstāvji sieviešu paveikto bieži neņēma vērā un piedēvēja viņu sasniegumus vīriešiem. Piemēram, vēsturnieki nepatiesi pieņēma, ka Trotula, ievērojamā 11. gadsimta medicīnas profesore un klasiska medicīnas literatūras darba autore, ir vīrietis, jo viņi nespēja noticēt, ka tik nozīmīgu grāmatu par medicīnu uzrakstījusi sieviete.

Tomēr pat, sastopoties ar sociālām grūtībām un šķēršļiem izglītībā, sievietes turpināja palīdzēt tiem, kuri nevarēja atļauties ārsta pakalpojumus, un iepriekšējās desmitgadēs sievietes  medicīnas jomā guvušas pārsteidzošus panākumus, lai gan šajā jomā joprojām sastopams seksisms.