Tiekties pēc komforta vai neiebilst pret neērtībām?
"Tiecies pēc ērtību trūkuma. Iemācies justies ērti, izjūtot diskomfortu. Tas nebūs viegli, tomēr ir smieklīgi maza cena, ko maksāt par sapņa piepildīšanu," tā reiz ir teicis Pīters Makviljamss, un šai atziņai atliek vien piekrist.
Ir ērti strādāt vienā un tai pašā darbavietā, jūtoties droši. Tāpat krietni vieglāk ir būt padotajam, strādājot kādam citam, nevis ieguldīt spēkus sava uzņēmuma attīstīšanā. Vidusmēra cilvēki mēdz uzskatīt, ka komforts ir panākumu laimes rādītājs, savukārt cilvēki, kuriem izdevies iemantot bagātību, zina, ka tieši neordinārās lietas rada pamatu izaugsmei – kā zināms, veiksme mūs piemeklē tad, kad rodam drosmi iziet ārpus savas komforta zonas.
Dzīvošana pāri saviem līdzekļiem vai pieticība?
Vairums turīgu cilvēku, kuri panākumus guvuši sava entuziasma, uzņēmības un ieguldītā darba rezultātā, ar savu socioekonomisko statusu neplātās. Tā vietā viņi rūpīgi izvēlas, kur investēt esošos resursus, un bieži vien dzīvo krietni pieticīgāk nekā varētu atļauties.
Savukārt vidusslāņa pārstāvji bieži vien dzīvo pāri saviem līdzekļiem, naudu tērējot gluži nevajadzīgās luksa precēs un pakalpojumos, praktiski nedomājot par savu finanšu pārvaldīšanu ilgtermiņā.
Draudzēties ar visiem vai tomēr izvēlēties paziņas un sev tuvus cilvēkus rūpīgāk?
Turīgi un mērķus sasnieguši cilvēki apzinās, ka, uzturoties veiksmīgu un iedvesmojošu cilvēku sabiedrībā, panākumi piemeklēs arī viņus pašus. Savukārt, lielākoties komunicējot ar negatīvi noskaņotiem vai pesimistiskiem cilvēkiem, šādu dzīves uzskatu pārņemsim arī paši.
Ļoti liela ietekme uz mūsu profesionālo izaugsmi ir arī draugu ienākumiem. Protams, tas nav faktors, pēc kura izvēlēties, ar ko kontaktēties un ar ko – nē, taču ņem vērā, ka cilvēku lokam, kurā uzturies, ir ļoti svarīga loma tevis iedvesmošanā, izaugsmes veicināšanā un dzīves uztveršanā kopumā.
Strādāšana, lai mācītos, nevis vien pelnītu
Vairums no mums, vismaz profesionālās karjeras pirmajos gados, darbavietu vērtē pēc algas lieluma, ko tā piedāvā. Ja vēlies dzīvē gūt panākumus, atceries, ka pirmajos gados ir vērts strādāt zemāk atalgotā darbā, ja tajā vari gūt neaizstājamu pieredzi, iemaņas un kontaktus, kas noderēs vēlāk. Tieši šādi savu ceļu pretim finansiālai labklājībai ir uzsākusi lielākā daļa miljonāru un miljardieru.
Lepoties ar lietām, kas tev pieder, vai brīvajiem līdzekļiem?
Eleganti mājokļi, ekskluzīvas automašīnas un citas statusu apliecinošas lietas un pirkumi laika gaitā atņems tev piederošos naudas resursus dārgas apkopes un citu saistīto izdevumu dēļ. Ja patiešām vēlies iemantot finansiālu neatkarību un dzīvot turīgi, netērē naudu, kuras tev, ļoti iespējams, nemaz nav, statusa apliecināšanai (turklāt, visbiežāk mēs vēlamies apliecināties cilvēku priekšā, kuri mūs patiesībā neinteresē un kurus, ļoti iespējams, neinteresējam arī mēs).
Tāpēc pārstāj naudu tērēt nevajadzīgos pirkumos un koncentrējies uz tās krāšanu, investēšanu un lietderīgu izmantošanu – šāda stratēģija sniegs ieguvumu ilgtermiņā.
Emocionāla vai loģiska pieeja finanšu jautājumu risināšanai?
Grāmatā "How rich people think?" Stīvs Džobss intervējis vairāk nekā 1200 bagātu cilvēku no visas pasaules, piefiksējot, ka pastāv teju 100 atšķirīgu aspektu, kā turīgie un vidusslāņa cilvēki attiecas pret naudu.
Viena no būtiskākajām atšķirībām ir pieeja naudas jautājumu kārtošanai – kamēr turīgi cilvēki to izvērtē loģiski, vidusslāņa pārstāvji ļaujas emocijām.
Tomēr tieši lēmumu pieņemšana emociju iespaidā ir ātrākais ceļš pretim kļūdām un pat ievērojamām neveiksmēm. Izvairies no tā, attīstot analītisko domāšanu, kā arī spēju saglabāt vēsu prātu pat saspringtākajās situācijās.