Turpinājumā pazīmes, kas raksturīgas darbaholiķiem, kuri tomēr nespēj sasniegt cerētās virsotnes savā karjerā, kā arī ieteikumi, kā mainīt atsevišķus paradumus, tā uzlabojot savas profesionālās un arī privātās dzīves kvalitāti.
Tu dzenies pēc kaut kā, nezinot, ko tieši gribi sasniegt
Viena no spilgtākajām pazīmēm, kas atbilst darbaholiķiem, kuri nekad tā arī nesasniegs cerēto, ir nemitīga strādāšana. Virsstundas darbadienās, brīvdienās, naktīs… Kāda tām ir jēga? Ja nevari skaidri atbildēt, ko katrs nākamais projekts vai cits profesionālais izaicinājums tev dos, pārtrauc šo nebeidzamo riņķa danci un izvērtē, kādi ir tavi mērķi, kā arī cik efektīva ir tevis izstrādātā pieeja to sasniegšanai!
Tu strādā līdz spēku izsīkumam
Cilvēki, kuri dzīvē gūst panākumus, zina brīdi, kad nepieciešams apstāties. Lai cik ļoti mēs gribētu, diemžēl nav iespējams strādāt nepārtraukti, uzstādot labus rezultātus. Arī prātam, gluži tāpat kā ķermenim, ir nepieciešama atpūta.
Tu citu vajadzības vērtē kā svarīgākas par savām
Protams, laiku pa laikam, cenšoties rast kompromisu vai apstākļu spiestiem, mums nākas nedaudz upurēt savas vēlmes un vajadzības, taču, ja šādi rīkojies regulāri, mākslīgi radītā visu varošā darbinieka ilūzija, ko par sevi esi izveidojis, reiz sabruks, radot kaitējumu arī tavai karjerai.
Tu koncentrē pilnībā visu enerģiju uz lietām, ko nemaz nespēj kontrolēt
Laika ir tik, cik tā ir, tāpēc pārstāj tērēt savu enerģiju un tik dārgos brīvos brīžus jautājumiem, kas skar tavu profesionālo ikdienu! Ienākumi, izdevumi, kolēģu veikums… Atsevišķas lietas nav iespējams kontrolēt un ietekmēt (vismaz dotajā brīdī), lai cik ļoti mēs arī to vēlētos. Izvērtē prioritātes, kam veltīt savu laiku, enerģiju un uzmanību, tā panākot maksimālu rezultātu.
Tev nav skaidra rīcības plāna
Ja ik rītu iesoļo birojā bez skaidras nojausmas par to, kādi tieši uzdevumi šodien paveicami, diezin vai uzrādīsi labus rezultātus ilgtermiņā. Tāpat darbu nesaplānošana, visticamāk, liks tavai darba dienai būt garākai, vien tās noslēgumā atceroties par svarīgiem uzdevumiem, kas diemžēl piemirsti vai atlikti uz pēdējo brīdi.
Tu nejūti gandarījumu, pat sasniedzot mērķi
Ja nejūti gandarījumu, pabeidzot kārtējo projektu vai sasniedzot sen kārotu mērķi, ļoti iespējams, ciet ne tikai no darbaholisma, bet arī zemas pašapziņas. Lai to mainītu, piefiksē brīžus, kuros nejūti prieku par paveikto, un izvērtē, kādi varētu būt šo emociju cēloņi. Ja sevi nemitīgi šaustīsi, tad patiešām nekad nekļūsi par "pietiekami labu darbinieku".
Tu kritizē kolēģu veikumu
Koncentrējoties uz kvantitāti, nevis kvalitāti, cilvēki, kuri neprot sadalīt savus darba pienākumus tā, lai veiktu tos produktīvi, balstoties prioritārajos uzdevumos, pamanās kritizēt arī kolēģu veikumu un darba rezultātus vai profesionālo ētikas normu pārkāpšanu.
Visbiežāk to raksturo pārmetumi par pārāk mazu enerģijas veltīšanu darbam, demonstrējot paša nesavtīgo ziedošanos apveicamajiem pienākumiem, salīdzinot sevi ar kolēģiem.
Tu strādā daudz, tomēr paaugstinājumu tā arī nesaņem
Šī pazīme visskaidrāk apliecina to, ka kut ko savā ikdienā tomēr dari nepareizi. Pretējā gadījumā tavi pūliņi taču tiktu novērtēti, vai ne?
Ļoti iespējams, priekšniecība kavējas ar paaugstinājuma vai algas pielikuma piešķiršanu tāpēc, ka apzinās, ka, lai gan tu strādā daudz, vērā ņemamu un konkrētu sasniegumu tev tomēr nav, kas liek saminstināties lēmuma pieņemšanā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
